. |
[26. Feb 2012|13:28] |
Piektdien atbrauca mamma. Vakarā pie māsas visi bijām uz vakariņām - nu, tur pamatīgā kompānijā: visa māsas ģimene (izņemot tēti, kurš pa to laiku, kamēr ēdām, laukos nošāva jenotu un izvilka zivi) un viņas drauga ģimene. Sestdien ar lauleni novazājāmies pa Alfu, man zābakus neatradām (vispār jau atradām manus ideālos, bet 88 loši ar visu atlaidi - salauztās gultas ēnā nepaceļami), tāpēc nopirkām veļas žāvētāju un mikseri. Tad pusdienas pie mums, tad visi aizdevās uz NBS bigbenda koncertu biedrības namā (kurš pēc B.B. domām bija pārāk skaļš), pa tam es izdzēru tēju ar jumtiņu un sapīpējos riktīgi (jo mana māte ir karojoša nesmēķētāja). Šorīt apvienoju lietderīgo ar lietderīgo - pavadīju mammu uz auteni un pabiju centrāltirgū (pirmo reizi kādu pēdējo 5 gadu laikā laikam). Nu, tad vēl nejauši sastapām brāli mikriņā (mēs ar mammu aizmugurē sēžam un es saku - eu, tas, kas priekšā iesēdās, tas ir brālis, paskaties uz dzimumzīmi uz auss, zābaki arī tādi paši - beigās točna brālis, vot mums bija telepātija, jo katrs savā pieturā laidām autobusus garām un sasēdāmies galbeigās vienā mikriņā). Par to centrāltirgu: 1) jāiet jau ar apziņu, ka visi gribēs tevi apčakarēt, tad vismaz kaut kādā mērā no tā apčakara izdodas izvairīties. Nu, tur - cik maltā gaļa? lats astoņdesmit. ok, ņemu. uzliek uz svariem, cenu uzsit lats deviņdesmit. saku, ka nav riktīgi, sver pa jaunu un dziļi atvainojas mana vīpsnājošā ģīmja pavadībā. 2) jāiet vienam, lai neviens nenovērš uzmanību no šmaukļiem un viņu mahinācijām. pie zivīm nopirku reņģes, prasu vēl četrus nēģus. kamēr sver nēģus, kaut ko māte ar bračku rāda. kamēr paskatos apkārt, nēģi jau no svariem nost un - divi sēšmit. Saku - neredzēju, uzliek ka velvienreiz uz svariem. aha - divi čēsmit divi tomēr. 3) ir pozitīvais moments - atradu to izlejamā vīna stendu gaļas paviljonā, spāņu stendu ar visādām olīvām un nopirku brinzu dikti garšīgu zem trīs ls par kīlo. |
|
|