ak, nabaga vīrietīši, viņi tak jāsaudzē. manuprāt, vīrietim jābūt blakus tieši tāpēc, ka "nekad nevar paredzēt, vai neradīsies kādi sarežģījumi un cik ļoti nāksies mocīties". viņam tajā brīdī ir lielākas iespējas saglabāt vēsu galvu, jo viņam tomēr, atvainojiet, no maksts nespiežas ārā bērns. es nevestu vīrieti līdzi uz vaksāciju un neaicinu viņu kopā ar mani mainīt tamponus, bet kopīgs bērns, tomēr ir kopīgs bērns: kopā ieņemat, kopā gaidat, kopā audzinat. manuprāt, ir lieliski, ka tagad ir iespēja arī kopā dzemdēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, vienmēr būs sievietes ar šādu viedokli. Bet - jā, tas jau sen ir pierādījies, ka vīrieši ir mazāk izturīgi uz šādiem pasākumiem. Kā jau vacatio citēja: "nu nevar pārmest vīrietim, ja viņš dabū traumu no skata, ka tanī vietā, kurš viņš parasti ieslīdēja, tagad parādās bērna galva." Nez cik daudz būtu sieviešu, kas nedabūtu traumu no skata, ja nāktos redzēt kā vīrietim caur uretru izspiežās laukā melone, piemēram... Dzemdības, MANUPRĀT, ir sieviešu lieta, un es neuzskatu, ka tas tagad būtu jāuzliek visiem vīriešiem par pienākumu. Personīgi, es nemaz negribētu to darīt sava vīrieša klātbūtnē, taču noteikti ir sievietes, kas par visām varītēm grib, lai arī viņu vīrieši izcieš savu daļu šajā procesā. Lai nu tā būtu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē ne, par visām varītēm neko nevajag. ja vīrietim ir kaut kādi iemesli, kuru dēļ viņš negrib piedalīties dzemdībās, ar varu nevajag, jo, tad viņam 100% būs trauma. ja tev ir iemesli, un tu negribi, lai vīrietis piedalās, sevi arī nevajag traumēt. bet, manuprāt, ir brīnišķīgi, ka ir tāda iespēja(jo kā mēs visi zinam, pārdesmit gadus atpakaļ, tādas nebija) un ka ir pāri, kas tādu iespēju izmanto un pēc tam var atcerēties un teikt: "tas gan mums superīgi sanāca".

(Reply to this) (Parent)