Man sīcis piedzima 22 gados. Tas bija iemesls, lai aizietu prom no vecākiem un par savu naudu paņemtu 2ist dzīvokli. Auklei maksājām paši, pamperus pirkām paši. Atsāku strādāt uz pusslodzi jau kad sīkajam bija 3 mēneši .. no sākuma mājās, pēc tam jau kantorī, kas 100 metru attālumā no mājas. Nezinu.. ko ēst bija, pie senčiem braucām pa vīkendiem ciemos.. vecmāmiņas palīdzēja, vecvecmāmiņa palīdzēja un palīdz vēl joprojām... nekā drausmīgi ļauna tur nesaskatiju. tāpat kā nesaskatu zeķu mazgāšanā.
tiesa gan vīrietis izrādijās kretīns un tā.. bet tas jau atsevišķš stāsts, kas varēja arī nebūt.

(Reply to this) (Thread)

ātrāk vajadzēja, nevis sagaidīt 22, kad prāts un pienākuma apziņa kaut cik izveidojās. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

18 ir par ātru.. tad vēl nevainības jāzaudē, dzert jāiemācās uz disenēm jāiet... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eu, šito es jau 16 visu paveicu un vienalga ar bērniem kkā aizkavējos. :)

(Reply to this) (Parent)