|
22. Feb 2008|15:04 |
absurda doma. ja precoties ar klasisko soliijumu tu sevi iekodee uz ilgu un laimiigu kopdziivi, (pat ar mazu praata stuuriiti apzinoties, ka attieciibu uztureeshna ir darbs, kas var arii neizdoties). pie sheemas, kas paredz paarskatiit attieciibas peec noteikta laika, var sapisties meistariibaa, jo, ja normaalaa situaacijaa tu varbuut pat neaizdomaatos par shkjiorshanos, tad shaadi piespiedu kaartaa, teelojot veeso un kruto, var izjaukt ko pavisam jauku un skaistu.
jaa, un pavisam cita dziesma ir dziedama tad, kad ir kpoiigi uzbuuveeta/iekaartota dziivojamaa platiiba un/vai laisti pasaulee beerni. jaa, ir viegli panjemt beernu vai chemodaanus un aizskriet pie mammas. uz dienu, divaam, vai uz nedeelju, bet, kad traapa taa apjauta, ka tagad tu esi pati par sevi, tad naak nozheela un sapratne un veelme, kaut tu buutu riikojusies gudraak un vienkaarshaak...
turklaat pieredze liecina, ka attieciibas neciesh ierobezhojumus. to love is to let go, ja vajag, bet, ja nevajag, tad njehuj arii dziit...
un vispaar, bravuura ir ok, lai teevinjus pievilinaatu, bet tas nav uz ilgu. |
|