aizdomājos |
[23. Jan 2008|14:28] |
|
|
|
Comments: |
Labi, nav sakara, pārliecināji, tikai - kā tas mainīs vienaudžu attieksmi skolā, kad tie vienaudži uzzinās, ka kādam no klasesbiedriem vecāki ir geju pāris? Vēlreiz atkārotju - nedomāju, ka mūsu sabiedrība kam tādam ir gatava. Da slēpt tam bērnam visu skolas laiku savus vecākus, man šķiet. Un klases žurnāla beigās, kur raksta - tēvs, tāds un tāds, darba vieta tāda šitāda un māte - tāda un tāda - kuru tad kur rakstīs? Mātes dienā kuru aicinās uz pasākumu vai sacerējumā "mana mīļā māmulīte" ap maiju ko ta rakstīs, a? Grūši būs, man domāt...
From: | hagi |
Date: | 24. Janvāris 2008 - 15:15 |
---|
| | | (Link) |
|
Nav jau visai sabiedrībai jābūt gatavai, pietiek ar vienu izglītības iestādi, kas iespringst uz "atšķirīgo" bērnu integrāciju, lai tam ķiparam būtu plusmīnus harmoniska bērnība. Un pēc tam, kad pamatskola jau garām, tad jau vispār viss kedā.
Pilnīgi varētu padomāt, ka homoseksuāli vecāki ir akurāt tā uzkrītošākā un pamanāmākā atšķirība, kas bērnam vien var būt :D Tad jau visiem mulatu vecākiem - vai sīko pārgudrīšu vecākiem - vai sīko resnuļu un briļļainīšu vecākiem - būtu aš jānošaujas, jo viņu bērniem ir piespriests vēl drausmīgāks liktenis nekā bērnunama bērniem.
From: | hagi |
Date: | 24. Janvāris 2008 - 15:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Tobiš šo problēmu risinām elementāri: pedagogs, skolas psihologs, skolas sociālais pedagogs ar vecākiem satiekas pirmā mācību gada sākumā, izrunā, kā risināt šo jautājumu. Pamazām visi bērni tiek iepazīstināti ar domu, ka cilvēki var būt dažādi un ģimenes modeļi arī. Kad nonāk līdz atklātības brīdim, visiem jau ir skaidra pedagogu nostāja šajā jautājumā, da i "atšķirīgo" bērni visi jau ir pieņēmuši kā savējo, attiecīgi problēmām nevajadzētu būt, ne jau kriminālām. Galvenais ir atrast tādu mācību iestādi, kur attiecīgajiem spečukiem rūp, kas tajā skoliņā notiek. | |