| Nē, nu, priex! |
[3. Apr 2009|12:33] |
Vakar no rīta pusaizmigusi aizstāvēju klienta intereses. Šodien otras puses samijs glavnijs zvana klientam, stāsta visādu noderīgu info, interesējas par manu vārdu un trīsreiz piesaka, lai noteikti pasveicinot očerovaķeļnuju juristku. :D
Agdies! :D
ja klients būtu pateicis gan manu vārdu, gan uzvārdu (šis tik vārdu pateica) un vēl telefona nr, ļoti iespējams, ka šī būtu viena no tām reizēm, kad naudu saņemtu par to, ka neko nedaru. :)))
Nu, ja - ja juristka pieglabājusi pretneziju ar otras puses pārstāvja izdarītu atzīmi par saņemšanu, kurā skaidri un gaiši uzrakstīts, ka mans klients neatsakās ne no līgumsoda, ne nokavējuma procentiem arī pieņemot pamatparāda apmaksu, abet šie gan visus dokumentus ar atpakaļejošu datumu parakstījuši, gan naudu pārskaitījuši un vairs par termiņiem arī klientam piesieties nevar, es to juristku ne tikai par očerovaķeļnuju sauktu, bet arī vakariņas šai izmaksātu un to papīri mēģinātu izprasīt.
Tak vakar vajadzēja nevis ar šantāžu nodarboties (kā rezultātā bijām spiesti parakstīt cesijas līgumu) un manās "acīs" lūkoties, bet, pirms parakstīt aktus ar atpakaļejošu datumu, paprasīt, lai es to papīrīti ar viņu parakstu saplēšu turpat uz vietas vai atdodu. Nu, es vismaz tā būtu darījusi. Tagad mūsu kārta mazlietiņ pabojāt šiem nervus.
Hi-hi-hi! |
|
|