| superhujova |
Mar. 31st, 2012|03:32 am |
Kaut kā debīli saplēsos ar kolēģi. It kā jau mana vaina un tā, visu saprotu un gatavojos atvainoties, līdz viņai nesākās pārspīlēšanas lēkmes un vēl ar to nikno ģīmi. Tad man arī uzreiz spuras gaisā un aiziet. Man pilnīgi cita pieeja darbam..jo mazāk stresa un cepšanās, jo labāk. Uzsita asini ar frāzēm par absolūtu nekā nedarīšanu. Kas tas vispār par izteicienu? Ne rozā bumbuļčību, ne mīksta halāta, ne tējas. Tik skriet un nēsāt un lauzties cauri un tīrīt izlieto.
Nekāds pasaules gals tak nepienāca? Kāda vaina bikiņ pačilot. Pīppauzes jau man nevajag, bet viss tik interesanti. Koncerts un cilvēki, un tas briesmīgais bezgaiss - negaiss. Nēsā glāzes kā boss.
Brīdī, kad man sāktos haoss, viņa jau būtu mirusi xD
Bitchmode: On |
|