|
Oct. 7th, 2011|04:05 pm |
Nejaušības princips pulsē kaut kur tepat starp kanalizāciju sistēmām.
Viņi ir to nolikuši tālu prom pie citām nevajadzīgām lietām. Tagadnei tas sen vairs nav svarīgi, bet pasaule ir stūraina.
Luksofora sarkanā gaisma tieši tik ilga, lai piespiestu paraudzīties tālāk par kurpju purniem, tālāk par izplūdušām, svešām sejām.
Prātā iestājas savāds sastingums.
Iela pēkšņi kļuvusi tik plata un gaiša.
Nav nekā tāda, ko varētu teikt.
Nav nekā tāda, ko vajadzētu teikt.
Gaisā vēl kādu brīdi virmo skatiena nospiedums. |
|