| 05.05.2025 |
[May. 10th, 2025|11:01 pm] |
Plkst 20.55
Nekad nebiju domājusi, ka piedzimt un nomirt vienlaicīgi varētu justies šādi
Es gandrīz jau gribēju padoties, bet tomēr viss sanāca. Vakuums, epizitiomija, 4 stundas agonijas un tomēr tikām pie rozā bebja.
Viss pirms tam - balons, ūdeņi, oksitocïns un kontrakciju viļņi līdz ļoti patīkamai epidurālajai arī bija neparasti. Strādāt ar sevi. Elpot. Klausīties dūlā. Smieties, ka anestēzija strādā tikai uz vienu manu ķermeņa pusi.
Un tad pašās beigās on today's agenda :
Screaming into the abyss (with 3 snack breaks)
I did it! He is now here. |
|
|