| amidst |
[Dec. 4th, 2010|05:21 pm] |
| [ | Sajūtas |
| |  nostalgic | ] |
| [ | Skaņas |
| | Arvo Pārt - Sanctus | ] |
Briedis sen sen atpakaļ teica,ja upē iemetīs akmeni, tā vairs nebūs tā pati upe, kā arī tas vairs nebūs tas pats akmens.
Gribētu būt pašā vētras vidū un vērot kā mainās viss, kas ir man apkārt. Kā viss tiek izrauts līdz ar saknēm un saplosīts, xcept me.
Laikam jau tas nav iespējams, kamēr caur mani plūst laiks, nespēju palikt iesaldēta kādā mirklī. Es nespēju neietekmēties no kāda apkārtnotiekošā procesa, neatkarīgi no tā nozīmības.
Dažreiz gribas pagriezt atpakaļ laiku, izjust kaut ko vēlreiz, tikai šoreiz to atbilstoši novērtēt.
I guess ceļošana laikā būs vienīgā lieta, ko cilvēks nespēs sasniegt. Dievs ir pārāk labs , lai to atļautu.
Pat ja spētu atgriezties, vai redzētu sevi no malas, vai būtu pagātnes -es?
Ja es spētu reizi no reizes izdzīvot pagātnes brīžus, es nespētu dzīvot tagadnei..nespētu domāt par nākotni...nespētu nomirt un turpināt ceļu.
Ja dzīve būtu mazliet mazāka/mazliet lielāka.
Ja man nebūtu tik bail.
**
Kā tas var būt, ka esmu mazliet priecīga, bet patiesībā ir tik ļoti skumji? |
|
|