| Vēlu vakaros nejūtu laiku ritam |
Oct. 29th, 2014|02:28 am |
Tieši tad, kad būtu jāiet gulēt domas novēršas un aizskrien pie tā, ko vajadzēja vai nu agrāk pa dienu, vai rīt darīt. Naktī visvieglāk būt.
Iet skriet, kad visapkārt tumšs un kluss. Grimt domās un ļauties vēsumam piezagties pavisam tuvu. Tas, ko tik ļoti vajag izteikt vakaros parādās viegli viegli.
Peldēt melni zalgojošā ūdenī vienmēr ir bijis gan lielākais prieks gan nesamērīgas bailes - tik ļoti, ka tirpas skrien. |
|