| Naktis |
Dec. 18th, 2013|02:21 am |
Vienmēr saviem murgiem pa virsu klāju pasteļkrāsas. Aizpildu katru rieviņu, katru melno punktiņu. Spaini pēc spaiņa. Nelīdzenas, krāsainas sienas.
Saules pilnas dienas.
Ar aizmiglotu skatienu un smaidu vēroju krāsu žūstam. Vidus ir aizpildīts, bet malās vienmēr sakrājas pelējums. Tad nu krāsoju atkal un atkal pāri līdz pazaudēju, aizmirstu to iemeslu, kādēļ vispār sāku un baidos tikai no tā, lai krāsa nenolobās pavisam. |
|