| Give me something to hold on to |
Nov. 1st, 2013|12:32 am |
Tik dīvaini, ka daudz maz labi spēju justies jebkur. Aizmirsties, piepildīt mirkļus ar ievārījumu un taureņu spārniem.
Reminiscēju, jo negribas vēl atdoties naktij.
Pietrūkst jasmīnu un ceriņu ziedu. Pietrūkst tās nedefinējamās cerības un ilgu sajūtas. Esmu tur, kur gribēju būt, bet tagad vēlos būt atpakaļ sākuma punktā.
Braukt mājās tagad nozīmē ''braukt ciemos''. Negribu, nevaru, nesaprotu vairs neeksistē. Nav drošības segas, kurā ietīties, lai nozustu kamēr viss sakārtojas.
Ģimene ir kā silta silta krāsniņa. Laikam tāpēc vienmēr salstu, jo esmu pieradusi saņemt neko nedarot.
Uz vientuļas salas karstais ūdens ir tikai pagaidu risinājums. |
|