| Pakojot lielo koferi. |
Sep. 5th, 2012|10:01 pm |
Sarežģīts process. Tāda kā dzīves evaluation. Kas no tā visa ir ļoti vajadzīgs un kas ir tikai ''smukumam''. Nekas jau nekur nepazūd. Varbūt tikai zaudē noteiktu nostaļģisku vērtību - pabālē.
Sēžu mantu kaudzes vidū, dzeru tēju un mazliet atslābstu. Tomēr esmu no cilvēkiem, kam patīk visu darīt laicīgi. Mazlietiņ un lēni, bet laicīgi.
Tad rodas tā sajūta (pat maldīga), ka visu kontrolēju un nekas no zila gaisa virsū uzkrist nevar.
Tradiconāla garlaicība, bet tā ir drošāk.
Kad jūties tik maziņš pret to, kas nāk, ir labi justies kaut mazliet drošam.
Ir grūti braukt. Ir grūti nebraukt. |
|