| Ņuh, zaļums |
May. 15th, 2012|03:03 pm |
Ceriņu krūms netālu no Maskačkas ir īstais pavasara sajūtas radītājs. Pēdējās pusdienas Akadēmijā. Garšīgi karija puķkāposti, bet kopā ar ēdienu pie viena sagremoju arī tur pavadīto laiku. Kaut kā nereāls viss šobrīd šķiet.
Redzēju mazo sunīti, kurš ilgi nošņurcis apkārt vazājās. Beidzot atradies. Smuki pavadiņā omitei līdzi skrien. Tīrs, spīdīgs, sakopts. Knapi pazinu, tikai ģīmītis tāds pats. |
|