santa

ak, DeviantART, vai Tu mani būt ignorēt?

kurš vēl ir aizgājis pa pieskari? atzīstas.... nu?

Viens dzīvības stariņš, jauna ārpasaules informācija paciemojās ar ļoti lielu pozitīva noskaņojuma devu, bučoju un mīļoju, protams. (: maf.

Jāuzkrāj spēki rītdienas darbam, lai Antoņina D. kvarteta (op.87) izpildījumas būtu nevainojams.Tāds vismaz ir mērķis.

Izrādās, ka man pārmet to, ka esmu slima un, redz, nevaru atvilkties uz mēģinājumu. Tas taču IR pasaules gals tomēr, beigu galā, vane? Un tādēļ IR jādusmojas uz visu pasauli, kurai, savukārt, pienācis tas pats slavenais gals.
Jaukais, mīļais, bērnišķīgais, brīnišķīgais tizlenītis. *mCa*~*~McA**~!@#

Un bez četrdesmit piecām minūtēm parīt es ieelpošu pavasari pa īstam.

kur tu esi?
man tevis pietrūkst.

Pats PĒDĒJAIS pusgads sākās ātri un ir jau vidū. Tātad - beigu sākums ir klāt - to es nemācēšu saprast. Pilnīgi un absolūti mani noved līdz izmisumam mans veselības stāvoklis. Es pati sevi diezgan regulāri piekāšu! To saprast es māku, bet nemāku paredzēt. Nē, drīzāk, es nemāku atteikties no savām vēlmēm, kas, iespējams, sabojās manu veselību līdz pēdējam, bet kas man patīk joprojām, tikuntā, nekonezinu, forever...

Gribētos organizēt internacionālu diennakts pagarināšanas projektu - palūgsim Zemi griezties lēnāk. Savādāk visi steidzas, nervozē un nomirst.

Man ar katru nakti ir aizvien dīvaināki un krāsaināki sapņi, daudz sapņaināki par visiem iepriekšējiem un pilnīgi nereāli! Nezinu, ko tas nozīmē, tas mani neinteresē, man ir labi, kā ir un lai tā arī paliek.

pašlaik gribu:
ārā
lai saule
staigāt kurpītēs, svārkos, topiņā un VISS
dzert ūdeni ar citronu un ledu
nopirkt somu
krelles
uzpīpēt
sēdēt zālē
skatīties ezerā
saulesbrilles
mati vējā
nedomāt, nesarežģīt, neorganizēt, nepiedalīties, ne ne ne ne
dejot.

par daudz?

kustam, velkam, tinam, gāžam, laižam, močam, TIKAI ĀTRĀK, LŪDZU, ĀTRĀK!

sprāgstviela. jāiet laicīgi atspoguļot kaut kur, uz papīra vai notīs, kas darās. kāpēc ar vārdiem par maz? dažreiz tas ir tik tiik kaitinoši!
(vēlme nonākt siltumā)

tiiik labas atmiņas (:
eksplozija...

kapēc es tik vienkārši pielāgojos citu garstāvokļiem?

viens pats cilvēks spēj vienā pašā minūtē sabojāt kaut ko, kas ir tik tikko negribīgi ļāvies, lai to pagriež uz labo pusi. bet nē - atnāk un paskatās uz tevi - ar to pilnībā pietiek, lai tev rastos vēlme izgaist, uzsprāgt, ielekt kaut kur, mukt, skriet un bēgt. kam tādi cilvēki vajadzīgi? man nav. lekšu pļavās, rāpšos kokos un līdīšu krūmos, lai viss, kas manī krājies... nav svarīgi
jo man nekad nav taisnība. ak kungs, cik sasodīti daudz emociju! un nevar izlasīt negatīvās, ielikt kastītē un uzspridznāt, lai kā arī gribētos. pazaudēju galvu. par daudz gribu.
sev.
egoiste.
palīgā.

man ļoti daudz kas bija ienācis prātā šodien, ko vajadzētu izdarīt, ko vajadzētu pateikt, kam vajadzētu piezvanīt un ko vēlāk vajadzētu iesākt. Beigu beigās es te attopos nogurusi (ļoti ļoti) un visu aizmirsuse tā kā mazs bērns, kam iešaujas doma prātā un nākamajā mirklī ir aizplivinājusies laimīgā ceļā uz zemapziņu, un galvā jau ir pavisam jaunas lietas, kuras arī drīzumā turp dosies. Garš teikums sanāca, tā domrakstos nevajadzētu rakstīt..
Es šodien gāju ar kājām daudz kur. Progress. Atpakaļceļā gan vairs neizturēju un veselu vienu pieturu nobraucu trolibūzī, kur sajutos kā maza sardīnīte un nolēmu turpmāk vai nu gaidīt nākamo transportu, vai tomēr, neatkarīgi no laika, vietas un kondīcijas, pārvietoties ar kājām. Un atkal garš teikums. Vispār šis ir garš ieraksts! šeit. šāds.. Neraksturīgi... šis.
ā - pie zobārstes biju. Kāu laiciņu nejutu kreiso nāsi. Diezgan interesanta sajūta - nopietni!

man teica, ka pēc laika man būšot daudz laika. nu ir pienācis šis solītais laiks, kura man, rezultātā, nav nemaz.
un vēl - kas ir mans pienākums?

atgriežamies realitātē, lai kārtējo reizi veltītu sevi pārsvarā bezjēdzībai. un tas viss sācies, tiešām jau sācies, tik tiešām... em. pazuda doma. jā - ar liktenīgo 1.septembri. rīklē kamols. Drīz sāks pietrūkt spēku, tad mani aizvedīs atpakaļ uz vasaru, kur es smelšos vairāk enerģijas 11 dienās nekā 2 mēnešos, jo jūliju un augustu pavadīju, kā smejies, strādājot. (un dzerstoties, bet tas nav svarīgi.) Tātad - man ir cerība, ka man būs spēks vismaz līdz decembra sākumam, kad (iespējams) atkal tikšu ārā no bedres. vispār es gaidu decembri. lūk, pirmais pusgads saplānots - vienas vienīgas gaidības! palīdziet man gaidīt. gaidīsim kopā. gaidīt.. viņa gaaiida. stulbs vārds.

noslīkuse šodien tabakā, mazliet miglaini gar acīm, bet tā patīkami.

laiks ir lēns un rūgtums to velk