santa

man ļoti daudz kas bija ienācis prātā šodien, ko vajadzētu izdarīt, ko vajadzētu pateikt, kam vajadzētu piezvanīt un ko vēlāk vajadzētu iesākt. Beigu beigās es te attopos nogurusi (ļoti ļoti) un visu aizmirsuse tā kā mazs bērns, kam iešaujas doma prātā un nākamajā mirklī ir aizplivinājusies laimīgā ceļā uz zemapziņu, un galvā jau ir pavisam jaunas lietas, kuras arī drīzumā turp dosies. Garš teikums sanāca, tā domrakstos nevajadzētu rakstīt..
Es šodien gāju ar kājām daudz kur. Progress. Atpakaļceļā gan vairs neizturēju un veselu vienu pieturu nobraucu trolibūzī, kur sajutos kā maza sardīnīte un nolēmu turpmāk vai nu gaidīt nākamo transportu, vai tomēr, neatkarīgi no laika, vietas un kondīcijas, pārvietoties ar kājām. Un atkal garš teikums. Vispār šis ir garš ieraksts! šeit. šāds.. Neraksturīgi... šis.
ā - pie zobārstes biju. Kāu laiciņu nejutu kreiso nāsi. Diezgan interesanta sajūta - nopietni!