Jāuzkrāj spēki rītdienas darbam, lai Antoņina D. kvarteta (op.87) izpildījumas būtu nevainojams.Tāds vismaz ir mērķis.
Izrādās, ka man pārmet to, ka esmu slima un, redz, nevaru atvilkties uz mēģinājumu. Tas taču IR pasaules gals tomēr, beigu galā, vane? Un tādēļ IR jādusmojas uz visu pasauli, kurai, savukārt, pienācis tas pats slavenais gals.
Jaukais, mīļais, bērnišķīgais, brīnišķīgais tizlenītis. *mCa*~*~McA**~!@#
Un bez četrdesmit piecām minūtēm parīt es ieelpošu pavasari pa īstam.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}