spīdzināšanu nepiemini, ko varētu izturēt. pamēģini pats sevi, tajā ko pieķer sevi aiz sīkas skrandas, iedomāties to apzināti izvērstu, ne skrandu, video rullīti. neviens nevar izturēt, var sagadīties tikai neprasmīgi pielietotāji
Pēdējās ("recent" pasaka labāk) dienās mana vienīgā mūzika ir LR3 Klasika. Tad sirds atpūšas un sakārtojas, skaidrā.
Šovakar uzvilku to minēto vairogu, kad nekas mani neskar – nebūt skaidrā. Uz vienu vakaru. Iemesls? Man Bite atsūtīja draudus, ka rīt norubīs internetu. Man nav vairs mammas, no kuras aizņemties līdz pensijai. Ieķīlāju savus jaunos Sennheiser, gandrīz nelietotus. Kāpēc nelietoju? Es izdevu lokālo likumu – "tu nevazāsi pa savu netīro grīdu jauno austiņu vadu. drīkstēsi klausīties, tikai tad, kad istaba spīdēs un laistīsies". Paspēju paklausīties tikai 2 dienas. Samaksāju web, iepirku pārtiku, un tad jau arī apsisties.
Nāk prātā Animals - House of the Rising Sun (1964). Dziesmā ir rinda "she sold my new blue jeans". Dziesma vispār ir ar ļoti skumju kontekstu.
Ļoti palīdz Prodigy. Es varētu izmisumā paņemt nāsīs. Tā gribās reģipša sienu, kurā izsist caurumu. Bet no, es pat neņemu, kaut plauktā vēl ir. Es saku, Prodigy reāli palīdz. Keeps me sane.
uz vienu dienu, uzlāpītās paģirās, varētu piekrist izspēlēt role playing game ar kādu nepazīstamu, uz gājēju pārejas apprecētu sievieti. viņa tvīkst no veča virtuvē, un runā muļķības. vecis sajūsmā, siltos virtuves tvaikos, sēž, nenovilcis ziemas jaku. vārās pelmeņi
Atcerējos kādu ļoti senu, kādas ierakstu cibā: Ķengarags. Diena. Iededzas zaļā gaisma gājējiem. Sākas kustība pāri platajām joslām. Pretīm nāk divi, omulīgi uzlāpījušies krievu mužiki. Un tad viens tai cibiņai, kas šo rakstīja, prātā smejoties: "A vam ņenužen muž alkogoļik?"
Visu šo laiku, labākais ielas humors.
papildinot: labākais viņa mindsetā un situācijā uz ielas: tāpat jau bieži izvēršas, ka beigās sievas paliek ar vīriem alkoholiķiem, tikai ilgs ceļš tam kļūt redzamam. bet te visi liekie posmi izmesti ārā, nah. esam finišā uzreiz!