Atkal diena sākās nakts sākumā. Neredzu tai pielietojumu. Atvēru Borderlands, močīju monstrus, lai aizpildītu laiku. Bieži smēķēju.
Virtuvē, aizsmēķējot kārtējo cīgu, sariesās asaras. Nekas nav mainījies – esmu ar mieru, 100% gatavs, aiziet šajā pašā sekundē. Tā ir mana griba. Mana griba ir arī turpināt dzīvot.
Tikai Dieva gribai ir nozīme, un redzams, ka tā ir, lai es dzīvotu. Un vēl, es ļoti gribu satikt mammu. Bet samierinātos arī vnk izzust, ka nav nekā, dvēsele tiek dzēsta pilnībā, ne pluss, ne mīnuss.

Mistika ir darbi.
Pērn, gada beigās es ļoti intensīvi strādāju FB promo sagatavošanai, aplaizīju katru slaidu, veidoju fakin labus, īsus video rullīšus darbiem, kurus labāk parādīt kustībā. Par rezultātu nav kauns. Publicējos FB reizi nedēļā. Rezultāti no publikācijām?
Tieši no sludinājuma manai promo lapai pieaug sekotāji. Un ir sirsniņas zem publikācijas. Pat sirsniņas, ne vnk īkšķīši. Esmu pamatoti apmierināts, bet ne lepns.

Taču, nedēļām publicējoties, un "visiem tā patīk", bet... hui, kur tad jūs esat? Nulle konvertācijas no "love" un sekotājiem uz pasūtītājiem. Tātad, neizskatās pēc pakalpojumu piedāvājuma, bet labas izklaides FB grupu apmeklētājiem.
Vai arī domā, ka esmu besīgi dārgs.

Momentāls efekts. Xanax man noderēs, kamēr aprodu, ka nu ir jādzīvo skaidrītē. Alko, pateicoties Dievam, jau apaļu mēnesi nav, un kaņepes apcirkņi tukši līdz Zsv.
Efekts briesmīgs – divas diendusas pa dienu pa 2-3 stundām. Otrā beidzās tikko. Ko lai es daru, izgulējies? Darīt man daudz ko, bet sākt 2 naktī?

Kopš mamma mani nepieskata, pārtieku no našķiem.
Tā, manā šī vakara gājienā uz veikalu, es nopirku kilo šoko konču, 3 krekeru iepakojumus, cepumus, vafeles. Lai neaptrūkstas negaidīti.
Našķu krājumi mājās bija sākuši iet uz beigām. "Mājās nekā nav" sākas pie pēdējās 1/3 no iepriekš pirktā 1,5kg konču, palikušas 1 zefīra paciņas, krekeriem, prjaņiku iepakojuma, un vēl neskartas šoko pastas. Tas skaitās bīstami tuvu krājumu izsīkumam.
Cita starpā nopirku arī iepakojumu makaronu un 1 papriku – normālu cilvēku iepriecināšanai.

Un skumja sajūta, kad atnāc mājās, un nav ko uztīt. To, kas tevi vnm sagaidīja mājās atplestām rokām, un sakārtoja tevi cilvēkā. Tomēr viss ir gludāk, ne tik skarbi – ārsts izrakstīja xanax. Tam faktiski arī gāju pakaļ.

"zīmulim noplīsa gals?"
Tas, ko mapats tev nestāsta – ne lietuvēni, bet žīdi ir vainīgi.

Last dance with Mary Jane.

Skumji. Zāļuks bija tik labs, ka stounojot nonstopā šovakar pēdējais vakars. Par stounošanu to gan nenosaukt, drīzāk sazaļošanu, jo viss sliktais atpišās. Bet tagad viss, mans dabīgais AD ir cauri, līdz Zsv.
Tad nu uzmundrināju sevi, uzinstalējot BL2, pārbāztu ar DLC, un sāku jaunu character – šoreiz Maya. Vakars jāpavada godam, ne šā tā.
Spēle tik laba, ka katru reizi tas ir kā izsaiņot no jauna.

Nevainība izskatās šādi:

Kur ir palicis Juvenal? Iesaukts armijā?