murgaināks rīts sen nebija bijis. pieņemsim, ka sākās ar 90 minūšu sēdēšanu pie Vecāķu (vai Vecdaugavas) dzelzceļa pārbrauktuves. es tiešām nevaru saprast, cik ilgi vēl šajā valstī dzelzceļš sevi uzskatīs par pilnīgāko kingu - nostājamies pār divām vienīgajām pārbrauktuvēm un nogrižām vienu riktīgu rajonu no ārpasaules. mierīgi. un par šito ceļu policija, protams, neinteresējas, kaut arī šāda "neilga" stāvēšana ierosina pilsoņus doties tālāk vismaz uz +30...

ko arī piedzīvoju nākamajā epizodē. jau Vecmīlgrāvi braucu uz kādiem 80 un pretī mīļie zaļie brauc. es metu pa bremzēm un skatos spogulī - jā džeki met apkārt, ierubī migalkas un močī. es jau domās pārskatu sava maka saturu, kad man garām panesās Porche 911 Carrera uz kādiem 90. bet nu kājas bija bik aukstas.

karoče lai jums jauka diena.