nu tad tomēr nolēmu jūs apgrūtināt ar pēdējo (bet neapvainojieties - būšu ne-sīkumains) mana superceļojuma apraksta daļu:)

tātad pēc ļoti interesantas dienas Larsa Solingenā gadībā līdz 4iem raujam duraku un dzeram alu:) no rīta tiekam nogādāti lielā tankštellē pie tās pašas pilsētas S. uz A3. problēmām nevajadzētu būt. atpakaļceļam uz Poliju esam izvēlējušies ceļu caur Dresden un tad tālāk caur Wroclaw uz LT un LV. tā nu jau kārtējo reizi uzrakstam pilsētas vārdu un gaidām... diemžēl gaidīt nācās līdz 18 vakarā, kad sapratām, ka vēl ilgāk te sēdēt un neko citu nemēģināt ir muļķīgi. neviens pat neskatījās uz to Dresden:( tā nu mainām plānu un pretējā ceļa pusē sākam stopēt uz Hannover. šeit nāk pirmā un vienīgā kontakta reize ar policiju, kura mūs tumsas dēļ grib dzīt gulēt. tiekam vaļā ļoti eleganti un ejam mežā gulēt. nākamajā rīta turpinām ar Hannover, bet atkal pilnīgs tukšums visu dienu. esam izmisumā. saprotam, ka 5dienā gan jau ka mājās nebūsim, bet tik ļoti gribās. tad nu pielietojam pēdējo rezerves variantu - Frankfurt, ar domu, ka no turienes ar autobusu uz Warshaw, jo tiešām esam jau izmisuši. pēc pāris stundām mūs savāc kāds korejietis Kims un pēc parunāšanās tā vienkārši pasaka, ka vedīs mūs uz Dresden just for fun:) diemžēl puika bija pārrēķinājies un tas ir tā ka par tālu, bet vienalga esam pārlaimīgi, kad jau vēlu vakarā tiekam nogādāti apmēram pusceļā uz Dresden (pie Erfurt), kur arī ejam gulēt.
nākamā diena sākas neveiksmīgi. tankštelle ir liela, bet tukša. nestopējas atkal nemaz līdz mūs savāc 60 gadīgs vācu vīrelis, kas klausās WW II vācu dziesmas, mauc uz 160 un taisa man aukstas kājas, jo onka nepārtraukti vai nu žmiedz grīdā vai dod pa kaucošajiem, mēģina bortēt fūres un visādi citādi intreresanti pārvietojas pa šoseju:) izmesti tiekam uz blakus šosejas starp Leipzig un Dresden. pēc apm. pusstundas mūs savāc ļoti jēdzīgs vācu onka un mums par laimi aizvizina mūs līdz DUS, kas ir apmēram, 40 km no PL robežas. liekas, ka viss ir atkal OK, bet tad atakl nākj 4 vai 5 pilīgi tukšas stundas, jo izrādās, ka pirms robežām neviens nevienu neņem. d*&%^%. ar acīm meklējam guļvietu un joka pēc vēl paceļam Warszcaw lapiņu. pilnīgi negaidīti mūs jau pustumsā savāc ļoti solīdz vīrelkis ar Rolex pulksteni un Boss smaržām - standarts, kas ir mūsu absolūts glābējs - mēs pēc neilga laika jau iekārtojamies gulēšanai pie lielas DUS ... POLIJĀ:)
nākamā diena tiek sākta cerīgi, bet tas ātri vien pazūd, jo nestājas neviens... galu galā paēdam pusdienas kopā ar vienu poļu stopētāju, kurš gadus padsmit bliež pa pasauli un spēlē flamenko. saklausamies visādus viņa padomus par stopēšanu Polija. un tiešām - viņa ieteiktajā vietā pēc 1km mūs jau pēc kādas pusstundas savāc pirmais polis, aizvizina kādus 30km un jūtamies jau gandrīz lieliski:) arī tālāk viss ir ok - mūs aizvizina poļku ģimenīte līdz šosejai uz Wroclaw un tur pēc minūtēm piecām jau kāpjam MB busā, kurš mūs pēc pāris stund\am jau izmet pie liela tirdzniecības centru rajona:) riktīgi iepērkamies, pierijamies un jau tumsā tiekam ar bezmaksas tirdzniecības centra autobusu līdz Wroclaw centram, kur pēc nelielas piepūles iegūstam biļeti vilcienam Wroclaw - Suwalki:) patusējam vēl stacijā līdz sagaidām bāni un seko 6,5h ilgs neērts ceļojums uz Warszcaw,kur vēl pēc stundas nomainām vilcienu un apm. 12 dienā esam Suwalki:) liekas,ka viss ir lieliski un bezmaz tulīt būsim mājās, bet kas tev deva:/ atkal robežas sindrom - neņem neviens:( galu galā par mūsu izmirkušajām personībām (jo tur dabūjām ceļojuma pirmo lietu) kāds LT fūrists, kurš mūs aizved līdz 16km garās fūru rindas galam un tālāk ir jāiet kājām. laiks ir šausmīgs, somas smagas, viss liekas briesmīgi, bet robežas tuvums dzen uz priekšu. pa vidu vēl 2km tiekam pavesti mašīnā, bet pārējais kājām. galu galā laimīgi ar smaidu sejās šķērsojam LT-PL robežu un vēl neesam piesēduši, kad mūs savāc LV fūrists Vidis un saka - uz Rīgu!!!:) jūtamies pārlaimīgi. visu ceļu rēcam, ir nejēgā jautri un forši, mums vēl tiek uzliktas pusdienas un viss ir lieliski.
vēl lieliskāks viss kļūst ieraugot pazīstamo moon siluetu uzkāpjot uz Latvijas zemes:) straujš skrējiens un mēs esam tur:)
00:00 esam Rīgā!!:)
absolūti pārlaimīgi, neko nesaprotoši un visam pārējam pāri vēl laimīgi:)