dīvaini patiesi - ja Tiger Lillies koncertā viss, ko gribējās dzirdēt, bija "jautrie" gabali, tad klausoties ierakstu.. nu teiksim tā - tiem lēnajiem un mazliet gaudojošajiem gabaliem rodas tāda noskaņa, ka tos var klausīties gandrīz kā balādes. vismaz šim albūmam..

Upd: un vēl joprojām es nevaru tikt vaļā no tās sajūtas, kas man radās pirms dažiem gadiem pirmo reizi viņus dzirdot - blice no 30iem, 40iem vai maksimums 50iem gadiem. nu tik retro viņiem skanējums.