neturu solījumu un saņemos tikai pēc divām nedēļām kaut ko atkal ieļurināt te. kaut kā savādi viss liekas pēc tās intensīvās nedēļas - it kā darbs ir, bet liekas, ka nav jādara, liekas, ka laiks ir, bet īstenībā nav, spēkam un jaudai vajadzētu būt, bet nav... karoče viss kaut kā otrādi ir.

turklāt arī samelojies esmu - ne ar Opel Corsa, bet ar drausmīgi sūdīgu Seat Ibiza braukalēju tur - protvīna dzimtenē - un arī zivis galu galā ēdu tikai vienu reizi :) turklāt īsti Ķirsoniskā garā pagatavotā sautējumā. laikam mani otrajā dienā ēstie kalmāri pārāk spēcīgi tomēr pret jūras veltēm pavērsa :)

bet citādi jau bija lieliski. jauni iespaidi, jauni kultūrvēsturiskā mantojuma objekti aplūkoti, okeānā iekāpts (kaut arī tikai līdz ceļiem), granatāboli kokā redzēti un Vasko Da Gamas kaps apgrābstīts. ja jautāsiet, kas vislabākais, tad tomēr okeāns un daba vispār. nu tieši tas pats, kas mani paņem visvairāk jebkur citur. šo un to arī, protams, esmu piefiksējis un to varat arī aplūkot.

vēl interesanti arī likās cilvēki. tādi veselīgi pohujisti. satraucās tieši tik, lai būtu pietiekami labi, bet nepakustinās ne pirkstu, lai būtu labāk, nekā ir obligāti nepieciešams. nu tā, protams, tikai likās pēc nedēļas. varbūt, ka ir citādāk..

nu ja. bet esmu atpakaļ un sapņoju par kādu citu - tālāku - zemi. maz ticams, bet var jau būt..