es pieļauju, ka vienkārši sūdus tāpat kā kvalitatīvu stafu var atrast abās kategorijās.

nu jā, noteikti, ka var. bet ideja tāda, ka price/performance koeficients (jeb vīnu tā ekvivalents) vislabākais ir pie trīs latiem. virs trīs latiem - tas jau ir izvirtuļiem un dekadentiem.

Es uz vīniem zem 4 neskatos. Sauc mani par izvirtuli un dekadentu. :) Un es nenopeļu tos vīnus, kas ir lētāki, es drīzāk izpatīku sev, pērkot dārgāku. Jūtos lielāks un gudrāks. :D

Whatver makes you longer, ja? :))

Uz to pusi vairāk nekā uz citu, jā.

tad jau tu esi varbūt iekritis nelietīgajās kapitālistu lamatās :)

bet izvirtība un dekadence ir relatīvs mērs pret tavu neizvirtulību un nedekadenci. no kā izriet, ka pēc laika, kad izvirtīsi pats, tu šādi pat teiksi par vīniem virs teiksim 5 latiem.

Tikpat labi vīns par trīsdesmit latiem ir lēts, ja salīdzina ar tādu pašu tilpumu Johnny Walker Blue Label. Viss ir relatīvs :)

galvenokārt gan lētums ir tieši realtīvs no pieejamo līdzekļu daudzuma :)

ja? es pazīstu pārīti ļooooti biezus darījumu cilvēkus, un, tici man, viņiem tāpat viss ir par dārgu, lai pirktu kādam citam, izņemot sev :)

bet kurā brīdī tad mēs runājam par pirkšanu citiem? un, protams, ka, piemēram, saņemot Ls400 mēnesī tu pirksi vīnus par Ls2, bet uzreiz saņemot Ls800 menesī proporcionāli par Ls4, bet situācija tomēr izmainīsies vai ne?

nu jā - zināma ietekme tur ir, protams.
ai nu labi - par šito var kādreiz pie vīna glāzes pastrīdēties :D

es pieļauju, ka ekonomikas zinātnes pārstāvji jau visu ir izstrīdējuši un izrēķinājuši, bet nu var arī kādreiz pastrīdēties, jo riteni vēlreiz izgudrot vienmēr ir patīkami :)