ārečenu, es arī ilgi meklēju pareizo vārdu, kas precīzi raksturotu emocijas, kas rodās audiovizuālu manipulāciju brīžos - cinemātisks bija vistuvākais, taču visvairāk un vismazāk vienlaicīgi raksturojošais apzīmējums. beigu beigās nācu pie atziņas, ka tieši kino veicina šādu parādību.
ieraugot sevi no malas braucam ar seju vējā (kā tu labi raksturo) cauri ar pienu pielietas krāsas ielai un klausoties st.germain - tas viss rezolvējās uz vienu lietu - a cinematic expierience. jeb vienkārši - cinemātiski saķerts moments ikdienišķā situācijā. kaut biežāk tā sanāktu!
