zini, debiili laikam skanees, bet es te atljaavos mazliet palasiit.
laiks jau ir pagaajis, tu izklausies pozitiivaaks, bet es jutu, ka man tas ir jaapasaka. nezinu, vai taa ir liidzjuutiiba, bet goda vaards, seedeeju, lasiiju un raudaaju... kaa taa var buut. f***. kaapeec. bet varbuut tomeer...
juutos galiigi ne savaa aadaa. bet visu cienju (patieshaam), ka tu turies. es nevareetu...

es arī daudz raudāju, bet nu jau ir pāri. cik tad galu galā var izspiest no sevis.

un es jau neturējos. un ko galu galā var spēt vai nespēt. ne jau iet slīcināties šādā gadījumā.

nezinu vai saprati, kas autors shiima rindaam?
nu ja. un veel gribeejaas teikt, ka labpraat paliidzeetu, ja vareetu. bet tas taads laikam noveelojies moraals atbalsts.
L.T.

es sapratu. pirmkārt pats un pēc tam anšuks apstiprināja.

nē. par vēl nav, jo viss jau vēl tepat ir, tikai pabāzts zem segas, lai nespārdās. katrā ziņā ir svarīgi zināt, ka kāds tā domā.. so tnx.