mana mūzikas gaume ir dīvaina. ar katru dienu arvien vairāk pavelkos uz 60to un 70to gadu mūziku. tai ir dvēsele, noskaņa un mazliet patīkama senatnīguma smarža. I know, I know - good story grandpa'

mans Combat Jacket ir nenovērtējams ieguvums. brīdī, kad esmu pārsteigts nesagatavots (bez somas vai kāda cita izmantojama iepakojuma) auto stāvvietā ar nesamo, kas sastāv no papīru kaudzes, laptopa, pāris cietiem diskiem, pāris aliņiem un kāda barokļa, man nav problēmu, jo kabatu ietilpība man ir kā kravas kuģim.

saistībā ar iepriekšējo - pēdējās dienas mašīnu izdodas atstāt kādu km or so no darba vietas. nepierasti, jo šeit parasti vienmēr var atrast kādu stūrīti, kur golfu nomest "turpat aiz stūra", bet tagad viss bloķēts, nekur braukt nevar, visur zīmes apstāties aizliegts un galvenais tie autobusi... viņi ir visur. gar ielu malām nepārtrauktās rindās, uz ielām veicot fantastiskus manevrus, kad es skatos uz to riteņiem un man liekas, ka tie tulīt nolūzīs, jo tik ļoti izgriežās. un sastrēgumi... lai tiktu prom no šī rajona, es tajos pavadīju kādu pusstundu, veicot attālumu, kas veicams 2 minūtēs. vajadzētu kļūt īgnam, bet tad es paskatos uz visiem tiem lielākajiem un mazākajiem sīčiem, kas te ņemās apkārt, iedomājos, kā viņi tiek dzenāti šitajā svelmē pa Skonto stadionu, un miers. nekāda īgnuma. kāds es iecietīgs, ne?

galu galā šodien runājot pa telefonu ar viena klienta darbinieku sanāca izbļaut "b*&^% idiots", jo mēģināju manevrēt pa Mūkusalas apli ar cigareti vienā rokā un telefonu otrā, bet priekšā izlīda kretīnisks volvo (no offence piccolo ). džeks pārprasīja, vai es viņam to esmu teicis... nav labi šitā darīt. nav labi. vajag steidzīgi telefonu un "brīvās rokas" ar ziliem zobiem.