man gribās visu sakārtot. pabeigt darbus. "nogriezt astes". izdarīt visu, lai atbaucot atpakaļ man būtu vieglāk sākt to jauno dzīvi, ko vajadzēs sākt. jo es vēl joprojām dzīvoju vecajā un domājams, ka 25. augustā tas mainīsies. es pat nezinu, kapēc man ir tāda sajūta. bet man ļoti stingri liekas, ka stāvu uz sliekšņa pirms kaut kā jauna. pirms kārtējām pārmaiņām...

atnācu no tikšanās ar dusmīgo (nu īdzīgo) klientu, kuram (pilnīgi godīgi - man par to ir kauns) neesmu nodevis darbu 4 mēnešus pēc deadline. bet es izspēlēju visas savas kārtis precīzi vajadzīgajos brīžos un vajadzīgajā stiprumā. brīžam tipa skatījos uz sevi no malas un nevarēju īsti noticēt, ka es šitā visu pagriežu, izgriežu un tieku cauri pilnīgi neskarts:)

tā bija lsbā ziņa. sliktā ziņa ir tāda, ka 10 dienu laikā man ir jāizdara tas, ko neesmu izdarījis šo 4 mēnešu laikā. pd (tas nozīmē "paldies dievam" un man negribās rakstīt to pilnā tekstā, jo man tas teksts liekas ķecerīgs un nepieņemams, ņemot vērā to, ka es dievam neticu. weirdo), ka ir arī labā ziņa - pa vakardienu un šodienu esmu sevi uzmetis uz darba viļņa tieši šī projekta sakarā un ļoti cerams, ka neivens mani nenovilks lejā. tad būs ok.

es gan neko nesaprotu no džeza, bet tik cik saprotu - acid jazz (gan tāds mūsdienīgāks kā St Germain, gan tāds vecāks no 60iem, 70iem utt.) un vispār tāds nevis lēnais, bet jestrais džeziņš, ir labākā mūzika darbam. tā neiemidzina, tā nenovērš uzmanību, tā tikai ļauj atslēgties no apkārtējās pasaules, izveidot fonu, uz kura var perfekti koncentrēties un domāt/strādāt.