sākās jau vakar, kad bez sirdsapziņas pārmetumiem vienkārši aizbraucu mājās, forši pasēdējām ar barbits un vēl ņēmu un noskatījos veselas divas identitātes - Identity un babeidzu Bourne Identity. foršīīī:)

šorīt mīkstais turpinājās, jo darba ierados pirm minūtēm 20:) vienīgi visu natki bija nejēgā auksti. brrrr

tikko izlasīju piccolo postu. es teiktu depresīvo. nezinu kā teiktu viņš. katrā ziņā iespadīgo. arī tapēc, ka zinu - viņam tas ir ph un par to respect...
kādēļ to visu rakstu? da tapēc, ka kārtējo reizi k. ir licis man aizdomāties. viņš to ir licis diezgan bieži.
viena nodaļa tekstā bija apmēram par mani. bet mani tā nebiedēja. arī otrā, kas bija par mani. es to visu zinu. jautājums - kapēc to zinot to visu tomēr daru, jo vieglāk, protams, būt bijis iet citu ceļu. ja ne tādu, ka k., tad līdzīgu. bet kaut kas manī iekšā mani lauž un neļauj. neļauj dzīvot šodienai. varbūt tapēc, ka nekā nav. nav nekā, kādēļ īsti būtu vērts dzīvot šodienā. kādēļ būtu vērts sēdēt mātei uz kakla vai darīt kaut ko tamlīdzīgu. kādēļ būtu vērts iet tikai nopelnīt savu nigera algu un viss. bet tas taču būtu forši. kam ir vajadzīga šitā čakarēšanās ar sevis pārliecināšanu šovakar kaut ko darīt, jo redz' vajag. nezinu. drošvien, ka nezin neviens. vienkārši viens dara tā, bet otrs citādi un nekā patiesībā nav labi. nekā nav pareizi.
bļaģ. pat neko prātīgu nezdodas uzskricelēt.

( labāk drošvien nespied )