laikam jau es arī kaut ko gribu pateikt par pilotēšanu, lidošanu un salidošanu.

kā jau gaidīts - pasākums, kurā neko neieguvu īsti esot, bet tajā pašā laikā zinu, ka būtu nožēlojis, ja nebūtu aizgājis. es biju viens no tiem, kas cenšas pazīstamajām sejām pamāt attālu sveicienu un turēties kopā ar pārbaudītiem kadriem. no to skaita lielāko daļu biju redzējis nu vismaz pēdējās nedēļas laikā, bet klases biedrus, kurus šeit gribēju redzēt - kādu mēnesi atpakaļ. līdz ar to nekādu pozitīvi atkal tikšanos nebija, bet nu nebija jau ne vainas pasākumam arī šādā konfigurācijā:)

katrā ziņā interesants brīdis bija sajūta, ka iegāju BN savos kļoša džinsos, t-kreklā un oranžā virsjakā, bet pretī man lūkojas uzvalciņos ģerbti vīri, cik vien tālu var redzēt. sajutos sūdīgi. bet tikai uz mirkli, jo tad sapratu, ka no manas klases gandrīz visi šitādi - casual, nevis iestīvējušies apģērbā, kuru ikdienā nevalka un līdz ar to laupa sev brīvības sajūtu šādā pasācienā...

laikam īstais salidojuma fīlings bija pašās beigās, kad kādas 40 minūtes riktīgi izārdījos ar random pilsoņiem no paralēlklasēm, sēžot uz skatuves malas, maujot līdzi Lauku muzikantiem un ik pa brīdim izkustoties tam vēl klāt. radās pat tāda kopības sajūta un kas tik vēl ne:) turklāt no vienas klases biedrenes tajā brīdi izdzirdēju pilnīgu negaidītu frāzi - "tu esi traks. pozitīvā nozīmē":) es varu saderēt, ka viņa domāja, ka cilvēki nemainās:)