uff. smagi. sākās viss mierīgi, nevainīgi un garlaicīgi. ar došanos uz Smiļģa muzeju Talsu ielā 1. jau pēc īsa brītiņa tur sapratu, ka nekāda spēlēšana man nav prātā - aparatūra kārtējo reizi nelietojama un modžo arī nekāds. tad nu sēžu klusi stūrītī, domāju par dzīvi, bet uzrodas visādi vecie kadri un sāku tur runāties, likt lielas brilles un oranžas cepures galvā... un vispār sāku justies jau ok.

un tad nāca vakara superideja - vajag braukt uz nočņiku un paņemt kādu dzidro:) tā arī tika darīts. paņēmām atturīgu tilpumiņu uz trijiem - 0,7 un trīs aliņus uzdzeršanai (visi atskrūvēti un ar glāzīti - kā jau kafejnīcā pienākas) :)) tā nu iztukšojām taru spainī nejēgā rēkdami (liekas, ka šodien vēl vēders sāp:)) un gājām ēst brieža gaļas kotletes, kas vienam no kolēģiem esot garderobē (viņam vienmēr ir līdzi kāda sutināta pīle, brieža gaļas konservi vai mežacūkas desas:) ), bet pa ceļam pie mūsu kompānijas pilnīgi nepamanīts (tb es action mirkli reāli nepamanīju) pienāk kaut kāds pilsonis no RTU (iedomājieties šito aizvainojumu vien:) ) un uzšauj vienam no mūsējiem nesagatavotam pa šnobeli. apkārt kā cūkkautuvē viss.) tad vēl citušā vīriņa sieviete garām ejot vaininiekam uzšāva pļauku un šis taisās krāmēt pretī. te nu mani nervi neizturēju un devos glābt ierindnieku Zaķīti:)

turpinājums bija ilgs un varen jautrs - nebiju tā nopietni izvicinājies kopš kādas 8. klases laikam:) un tad nu atlaidu visu uzkrājušos enerģiju:) tagad gan labā roka visās vietās sadriskāta, kreklam pāris pogas pietrūkst, bikses netīras, bet all the fun...:)

bet ne jau nu ar to viss beidzās - pierunāja pāris cilvēki aizlienēt man spaini aibraukšanai līdz centram un atpakaļ. brauciens izbeidzās pēc pārdesmit metriem ar pārsistu riepu:) tā nu nekas cits neatlika kā aizripināt atpakaļ izejas pozīcijā un iet gulēt:) šorīt kādas pāris stundas vēl noņēmos domkrata meklējumos un ripuļa maiņas mēģinājumos, kas arī veiksmīgi īstenojās un esmu darbā:) vienīgi esmu vēl piedzēries un jūtu, ka tulīt sāksies pohas, bet nu bija tā vērts:))

priekā, bērni:)