ai, nu :)
mani vienmēr ir klusībā sajūsminājuši cilvēki, kas kaut kā mēģina savu "pasaules skatījumu" kasificēt. kas mēģina to visu sistematizēt, likt pa plauktiņiem, un, kas pats jautrākais, aizdomājas par to, kā šis sistematizācijas process - un galarezultāts - izskatās no malas :)
tā kaut kā.
cik tas uz mani pašu attiecas - es jau labi sen esmu sapratusi, ka man nav vispār nekādu šādu principu un stabilu uzskatu - tb esmu iemācījusies, ka viedoklis ir tāda lieta, kas ir netabila vienība, tb tas mēdz mainīties, un tas nav nekas slikts - normāla attīstības procesa sastāvdaļa. būtu tak jocīgi, ja pieaugušam cilvēkam būtu tādi paši uzskati kā mazam bērnam, piemēram?
nu, lūk, šādas pārdomas manī izsauca tavs tekstiņš.
man gan liekas, ka no šāda mana paskaidrojuma tev nekas skaidrāks nekļuva :))
