| dažādība |
[5. Nov 2009|01:40] |
Spēcīga diena.
ar dāņiem pavadītais laiks atkal uzkurināja laiku pa laikam padziestošo liesmiņu. Dodiet vēl.
Un loteriju veiksme atkal novedusi pie kaut kā jauna. Par laimi viss notiek tā, kā gribas. Ar mazajām veiksmītēm, kas izzustu, ja pēkšņi parādītos viena milzīgā. Nevajag man lielo vienreiz, lai ir mazās ik pa laikam.
***
Nevaru īsti saprast, vai vienīgā skolotāja manā mūžā, kas ir pratusi panākt riebumu pret savu mācāmo priekšmetu, šodien mani ignorēja tā ļoti apzināti vai neapzināti. Bet viens gan ir skaidrs, tā noteikti nebūtu, ja es būtu tā persona no klases, kurai vīriešu dzimums un vārds sākas ar R burtu.
Sīkums, bet vienalga nepatīkams pārsteigums. Audzinātāji taču tā nedara. Nedara? |
|
|
| būtība |
[5. Nov 2009|01:51] |
Reiz sensenos laikos mana pirmā un vienīgā oficiālā (ņemiet vērā vārdu 'oficiālā') priekšniece man izteica domu, ka lai arī šobrīd es īsti neredzu tādu ļoti konkrētu jēgu savām studijām akadēmijā, tās noteikti mani loģiskā ceļā kaut kur novedīs, un es būšu pateicīga, ka tas viss man ir bijis.
Iespējams, ka es sāku saprast virzienu, kurā tās mani novedīs. Jo ko gan citu nozīmē sajūta "es gribētu būt viņu vietā", ja tai blakus ir cita sajūta, kas saka, ka es to patiešām varu.
Un tagad baznīcu zvanus, lūdzu. |
|
|