| mulkukugis6 |
Apr. 2nd, 2012|07:44 pm |
Esat redzējuši Latvijas apvidus kartes no NATO karabāzēm ar amerikāņu vietvārdiem: Hudzonas Daugava, Arizonas Jelgava, Kentuki-Ķekava... Viena cerība bija- uz Ševarnadzi, tas ir uz Repši. Tam Butros-Butross Gali pirkstu mutē nebāza. Lūk cilvēks-orķestris. Kā graffiti mākslinieks ar savu repšiku parakstīto vārdu noklāja visu Dievzemītes teritoriju, tad aizsardzības ministra amatā pa Ādažu poligonu tankā braukājās, un paralēli tam vēl ar tēlotājmākslu paguva niekoties- savus slīkoņzaļgos aktus Liepājas karostas galerijā izstādīja. Es vēl viņa bildes transportēju no apartamentiem, kuru mākslinieciskā iekārtojuma nagla bija niķelētu high-tech-end kalibra cirvju kolekcija futrāļos. Žēl, ka pēc neizdevušās militārā puča, viņam nācās savā dermatīna uzvalkā pie Brīvības pieminekļa par Tēvzemi un Brīvību pašsadedzināties.
Kuriķa-naktssarga šance man reāli patika. Sardzīte, gāzīte, bāzīte- bija hipiju laika vēlamākās darbiekārtošanās. Padomijas rokstārs Cojs bija kuriķis. Pēc tam neformāļi pārcēlās uz naksnīgu eksistenci biroju datornīcās par maketētājiem. Manis apkurināmais kantoris atradās kapiņu vidū. Lai izmirkušās ogles iekurtu ar vēstures mēslainē norakstītās padomju humanitārās literatūras krājumiem nepietika un bija jāveic regulāri naksnīgi reidi ar spannīti pa tuvējo kapu kopiņu apkārtni uzlasot nodegušos sveču galus- kūstošais parafīns impregnējot karbonšņegu reāli līdzēja.
Techno-hīlera spējas es atklāju nejauši- ar roku uzlikšanu varēju salabot praktiski jebkuru sadzīves elektroniku, kura bez redzama iemesla bija pārstājusi funkcionēt. Rati, trauki, paciņas pie manis rindā stāvēja. Tā īpaša valoda. Saziņai ar mašīnām. Nu tu lej,- ņeveruju. Tad ņem salabo manu teļuku, virsaitis izvilka no ķeseles novecojuša modeļa miniatūru gadžetu- moš ticēšu, tam mechāniska kāda vaina. Tāks, paskatīsimies. Vuaļa- ekrāns iemirgojās- strādā. Dā- uš. Aleluja. Vot tas ir hīlings, to es saprotu. A pavei- fundamentālists, viņš taču arī ir mašīna, kā mēs visi stingri ņemot. Virsaitis pavērsa starojumu uz priekšā vizošo pliko pakausi. Slāvufobs, iestrēdzis vācu laikos. Saķīlē viņa cieto disku. Nez vai, hīleris kratījās vaļā- tā nav mana specializācija, humanoīdiem neesmu nekad ķēries klāt. Tad pieķeries, tikai uzmanīgi, lai neuzmostas. "Jebuntermenš..." fundamentālists miegā saknosījās. Mums te visi pa lielam ir neriktīgi un remontējami. Farmācijas industrijas uz to tikai profitē. Es arī esu mašīna- mēmu mašīna, man galva darbojas kā citātu krātuve. Atvēris aliņu viņš ziedoja nezināmam dievam izlejot zemē pirmo šļuku.
No pēkšņi uznākušās miglas tikpat pēkšņi uz braucamās daļas iznira Brēmenes muzikantus pirmā tuvinājumā atgādinoša figūra ar tumsā zaigojošām piramīdā izkārtotām acīm. Strauji sabremzējot buss tomēr aizķēris notrieca instalāciju, kas izrādijās hārleja mocis ar sānos izvietotiem atstarotājiem un pašu baikeri, kuram virs izvalbītajiem okulāriem spīdēja uz kaskas nomaukto aceņu stikli. Vēkšpēdus aizripojušais moča īpašnieks faktiski neskarts pietrausās kājās, lai novērtētu savam braucamrīkam nodarīto skādi. Jokseļ- mokseļ. Tālāk bez kapitāla remonta izskatījās, ka tas vairs nebūs ripotājs. Tu kuņas dēls, ar vienu sitienu aizsūtījis vainīgi izkārpijušos šoferīti nokautā, ādās tērptais mocikletists pežonīgi paātrinātā tempā sāka rosīties: iestūmis nost no acīm krūmājā spēkratu viņš nokabināja sānu somas un iesviedis kabīnē sēdās pie stūres. Viņš bija tikai kurjers- pelēkais zirdziņš, kam laikus jānogādā prece- somās plastika klučos safasētais pulverītis. |
|