And again monday.

Ņemot vērā to, ka man bija svētki, varēju taču atļauties mazas neķītrības?! :) Un vispār, institūts man uzdāvināja ''burvīgu'' dāvanu - iespēju apmeklēt lekcijas arī sestdienā! Bet ko nu par to.

Atbraucu, kā normāls cilvēks, uz mēģinājumu, visu samēģinājām, tad aizlaižu uz mājām, ar ģimeni pasēžam ieēdam svētku kūku un tā. Un tad protams nevar iet gulēt, jābrauc uz tuvāko balli, kaut arī nogurums milzonīgs. Tomēr, draugu pierunāšanas spējas ir spēcīgākas. Vārds pa vārdam, esmu  klāt. Un tad paņeslos. Tika patērēts diezgan liels daudzums alkohola, dejas, smiekli, blā, blā, blā. Un no kurienes ne būt, uzrodas kāds puisis, simpātisks un tā. Bet, kā mēs zinām, pirmais iespaids var būt visai mānīgs. Teiksim tā, ļoti uzstājīgs, lai neteiktu vairāk. Nu, es jau ar neesmu nekāda svētā.. Ņemot vērā to, ka esmu brīva meitene, mīlu ik pa laikam atlaist grožus, bet ne pārāk izvērstā šī vārda nozīmē. Patīk man tā, pabučoties, pamīlināties. bez nekādām saistībām. bet neko vairāk. Puisim gan, laikam, bija nopietnāki plāni šajā sakarā. Labi, ka vēl bija draudzene ar  draugu, un vēl kādu puisi. Izglāba no pārlieku lielām muļķībām.

Ar draudzeni, mums nekad nevar beigties ballītes mierīgi, vienmēr būs kāds ekšens. Nu, nevaram, kā normāli cilvēki, uzreiz pēc balles aizbraukt mājās, vajag mums turpināt vēl ilgi pēc tam. Neteikšu, ka man tas nepatīk, nepatīk tas, ka nemāku es viņai atteikt. 

Kopumā, pasākums patika, atcerējos jaunības dienu trakumus un tā. Bet kādam laikam pietiks. Jo sajūtas svētdienas dienā nebija no tām patīkamākajām, gan morāli, gan arī tīri fiziski. Organisms spurojas vēl šodien.

Kādam laikam pietiks tāda veida baļļu, skate nāk, jākoncentrējas uz to.. Bet, pēc tam, kas zina, kas būs pēc tam! :)