|
|
|
February 8th, 2010
02:26 pm - Harizma, Ticamība un Kontrole
Šobrīd smadzenes ieslēgušas kaut kādu gūti definējamu urdošu sajūtu. Dominējošā ir līdzīga vainas sajūtai vai tādai kā neērtības sajūtai. Vispār in general ar vainas sajūtu man ir īpašas attiecības. Vainas sajūta man ir pat par to, ka vispār aizņemu vietu un elpoju šo te gaisu. Labi, ka vismaz pelnu valstij naudu divos darbos, citādi jau vakar vakarā būtu pārdozējusi miega zāles vai nolekusi no Vanšu tilta.
Kas tā ir par skabargu? Vai tūlīt kāds man atņems lelli? Iegrūdīs ar degunu pa priekšu dubļos? Iedurs duncīti mugurā? Vai tas būs bez iemesla vai tomēr tāpēc, ka man uz nagiem ir apdrupusi nagu laka un mājās nav cepeškrāsns? Tas tiek perināts ja? Ja?
Zināt, kā ir, kad balles kurpe iegraužas papēdī, bet novilkt to nevar, lai tiktu mājās no dejām? Vai arī tā smaka, kas rodas, kad Lieldienās, skrienot pa tikko izdīgušu zālīti uz šūpolēm parkā, iekāp suņa sūdā. Tu brauci zoli gar zāli, vairākas reizes gar trotuāra malu, uz kuras paliek brūnas piciņas, taču sūds iespiežas kedas smalkajās rievās un smaka nāk tev līdzi arī pēc tam, kad esi izšūpojies un pārliecināts, ka šogad nemelosi. Tā smaka ir tāda pati kā tā mana patlaban visur līdzi nākošā vainas sajūta, ja tas vispār ir īstais vārds šai sajūtai jeb drīzāk nojautai.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |