Below are the 12 most recent journal entries recorded in nojauna's LiveJournal:

Thursday, February 27th, 2014
8:32 pm	savādi - pasaule šķiet ar vien nenopietnāka, jo vecāki kļūstam, bet mēs kļūstam ar vien nopietnāki. padomā, kad esam mazi, šķiet, ka īstā, pieaugušo pasaule ir tik tāla, nesaprotama, bet kļūstot vecākiem sāk palikt skaidrs - neviens nezina, ko dara, visi tikai spēlējās, bet ar akmens sejām. esmu augšā no astoņiem, laikam. un ko es esmu izdarījusi? norakstījusi fizikā vienu uzdevumu, kurš man vēl rīt no rīta jāpārraksta tīrrakstā, un milzīgos divus mājas darbus papildinājusi par knapi pus procentu. kas tad tos darbus darīs? sestdienas es! ak, viņa būs sajūsmā, ka atkal visi darbi jādara pēdējā brīdī. (Comment on this)
Sunday, February 16th, 2014
10:11 pm	varētu būt tā, ka es zinu ,ko gribu, tikai nemāku to noformulēt? (Comment on this)
Friday, February 14th, 2014
9:58 pm	man liekas, par sevi daudz var uzzināt, mēģinot pavisam trū rakstīt kādu interneta profilu. kaučsērfingā etc. vai arī nē.. nogruzīju sevi pamatīgi.. beigu beigās, pie visa vainīga tikai un vienīgi uztvere. un es NEZINU ko lai izdaru ar sevi,lai uztvertu lietas kaut kā ne tik stulbi. (Comment on this)
9:55 pm	kas tas ir, ka es nemāku runāt ar cilvēkiem? ko lai viņiem saka??!! ne ar viņu, ne ar kursabiedriem, ne pat ar draudzeni vai ģimeni! pat par sevi, es par sevi īsti nemāku runāt.. tā forši, argumentēti. kāpēc? tāpēc,ka es nemāku domāt. domāt, normāli, konstruktīvi. tāat kā nemāku rakstīt konstruktīvi. un nekas nekad nav gana labs. perfekcionisms, un ne tas labais. izspēlēju scenārijus savā galvā,kas nekad nav notikuši vai nenotiks. es nezinu ko es gribu, un es nezinu ko darīt. un kā panākt pretējo. mans soul-searching nedarbojas. tātad - es gribu atrast pārliecību. ko tādu kas dod man uzticību sevī, jo pašlaik šķiet, ka es daru visu, kas vien pieejams, taustos pa tumsu bez diža mēŗķa, un es negribu tā, es gribu sevi zināt, sevi saprast un sev uzticēties. un es gribu riteni. ļoti ļoti (Comment on this)
Tuesday, February 11th, 2014
8:53 pm	paasaris man ir atnācis ar februāra sākumu. cik neparasti tas sākās toreiz klubā no rīta, tā tas tagad turpinās, ar vien neticamāk. (Comment on this)
Saturday, February 1st, 2014
7:10 pm	labvakar. ja man sevi būtu jāiztēlojas.. kad man sevi jāiztēlojas, jāapraksta, par sevi jārunā, es apmulstu. es nezinu, ko teikt. kas mani raksturo? studiju izvēle, brīvprātīgā darba pieredze, stopēšana, ballītes? es pat parasti nemāku atbildēt uz tik vienkāršu jautājumu kā - kāda mūzika man patīk? vakar tāda, šodien tāda, pie tam kāda jēga teikt ko tādu,ko otrs nesapratīs vai nevajadzīgi spriedīs, tikai balstoties uz mūzikas gaumi. savus mūzikas līkločus es sāku ar latvijas radio 2 un mammas kasetēm. liela revolūcija notika ar ztv un atklājumu par european hit radio 6 klasē. bet tam ātri vien pievienojās draudzenes brāļa iemīļotais linkin park un citas tā laika roķīgās grupas, kuru gabalus varēja dabūt dc++. tad klausījos ko smagāku, sistēmu, vienlaicīgi iepazīstoties ar eminema daiļradi, kā arī , patiesībā, jebko, kas skanēja TV, radio vai kādam paziņam. un kopš tā laika manā mūzikas gaumē valdījis haoss jeb "viss,kas man labi izklausās", žanriem pilnīgi uzspļaujot. arī šobrīd nekas nav mainījies, tikai dziesmas galveno vērtību manās ausīs dod enerģīja. enerģija mūzikā, enerģija vārdos, emocijas mūzikā un vārdos. smaga mūzika gan manu sirdi vairs nesilda, to nomainījusi klusa mīlestība pret instumentālu, dažreiz pat orķestra un latvijas radio 3 veida mūziku. hip hops, tieši latviešu radītais ir vēl viena mana kaisle, kā arī nedaudz popa, un visādi forši gabali, kurus sažanrēt nepratīšu, jo nekad tā īsti par žanriem neko neesmu sapratusi. un tad, protams, horvātu un franču mūzika, kuras pie manis atnāk valodas mācīšanās nolūkos, bet bieži vien iepatīkas daudz vairāk. tāpat dažādas citu cilvēku mūzikas.. jo, tam, kas kustina dzīslas vienā sirdī, ir liela iespēja iekustināt arī citu siržu dzīslas. pat, ja "Tu esi tas, ko Tu ēd", sanāk diezgan traki. īpaši kopš cīnos ar sevi dzīvnieku produktu un organiskas pārtikas sakarā.. man ir dirsā ar realitāti. es visu laiku sevi pieķeru esot tādā kā transā, kaut kur fantazējot.. varbūt tā ir kaut kāda iedzimta garīga problēma. gribu kaut ko darī, kaut ko panākt, bet man nenāk mērķis. teorētiski es zinu - ja kaut ko gribu, tad panākšu, bet, ja neko negrib, nav ko panākt! labi, tagad līdz aprīlim man ir franču valoda, bet pat tam es baigi nemācos. geibu kaut ko tik aizraujošu, ka tikai par to spēju domāt, ka varu strādāt arī caurām naktīm lai to dabūtu. un nē, ne vīrieša sakarā! vo, viena lieta, kas sev jāpiespiež, ir fitness. jo man sanāk, patīk un sajūta tiešām ir sasodīti laba! pie tam, tas ir labs veids kā ziemā šai dzīvoklī nenosalt. nevar saprat, cik nopietni tas ir, ka nevaru padomāt. ka nav miera, ka nekam tā līdz galam nevar saņemties, ka nekas nav 100%! varbūt es tikai perfekcionizēju.. itkā, skatoties atpakaļ, liekos sev tāda aktīva, avantūriska, izdarīga. bet cik ilgi var dzīvot uz saviem sen plūktajiem lauriem? vai ir egoistiski par sevi tik daudz domāt un analizēt? bet kurš tad cits to darīs? gribās pie sevis strādāt, sevi analizēt, bet atkal problēma - nevar saprat, kad es fantazēju par pārmaiņām, un kad tiešām tās vajadzīgas. un kā pie tā nonākt! es tā gribu sev terapeitu, jau gadiem, kas manī paklausīsies un no tāda objektīvi-subjektīva viedokļa pateiks ,kas ta īsti nav riktīgi un uz kuru pusi iet. atkal fantāzijas. kaut gan - pēdējā laikā filmās un seriālos kļuvis aktuāls tāds teikums - iztēlojies, ka vari būt jebkas, vistrakākās idejas, pat ja Tu pats tam netici. un tad virzies uz to pusi. vo, es tā , piemēram, domāju par savu nākotni. ko ta es gribu, nu, tā ļoti spontāni un plaši? un man liekas,ka eju pareizā virzienā, kaut gan pagaidām neko precīzi vēl neredzu. un man besī,ka es nezinu kā sev palīdzēt, jo es nezinu, par ko es ņemos, jo es nesaprotu ko es nesaprotu. bet jābeidz uz pozitīvas nots, jo tukši vārīties par dzīves jēgu var arī izlaist. man patīk mana dzīve. man patīk, cik sarežģīta, cilvēku pilna, emociju un atmiņu pilna tā ir. man patīk, ka es vēl joprojām brīnos, satiekot jaunus cilvēkus, ka es turpinu iepazīt jau sen pazīstamo sev apkārt, un, es zinu, ka man neaptrūksies sapņi un,ka dzīvot man sanāks. un, takā visi domā katrs par savu dzīvi, esmu priecīga, ka tieši man ir iespēja domāt par tieši manu dzīvi! par godīgumu (Comment on this)
Tuesday, January 21st, 2014
10:29 pm	cerams,ka dzīves beigās kāds pastāsta visu, ko esi dzīvē palaidis garām - visus slepenos pielūdzējus, neizmantotas iespējas, noslēpumus un intrigas. un pastāsta arī, kāpēc to visu mums nebija lemts piedzīvot. (Comment on this)
Sunday, January 19th, 2014
10:04 pm	es nevaru beigt cepties par šito netaisnību- es visu vakaru (k, tas jau bija rīts) flirtējos, runājos, ķiķinos ar burvīgu vīrieti, nu stundām. viņa tualetes pārtraukuma laikā es piekrītu vienai neveiklai, īsai dejai ar viņa draugu, kura man ir žēl, jo viņš visu vakaru nedzer, jo stūrē. mēs ar numur viens pēc tam turpinam vēl un vēl flirtēties, bet tik tā idejas līmenī un pa mājām. nākamā dienā numur trīs (oh, nav svarīgi, trust me) saka - ē, nāc ar mums ārā! es, sapriecājusies, uz sava pirmā eksāmena (izglītības, nākotnes..) rēķina izeju ārā un izrādās,ka numur viens nemaz tur nav, bet esmu piestādīta numur divi par meiteni sleš eskortu un visu vakaru man jāklausās joki par mūsu nāktoni no numur trīs un viņa teen-mom-bad-news neizlēmīgās bijušās/esošās/hz. "šis nav randiņš" - tā arī es viņam pateicu, velns ar ārā, cik jauki vien iespējams. un ziniet ko? vīrietim ar mašīnu un bērnu sēdeklīti būtu jābūt spējīgam uz ko vairāk par stulbu smaidīšanu. ja nu kaut kas sūkā večos, ta tas ir,ka nevar pats par sevi pastāvēt. peer pressure ir k 15 gados, nevis 30 and counting bet.. es taču vēl joprojām gribu to pirmo damaged goods. ah, pēcjaunāgada breakdown. un vēl pat nav pagājusi 21 diena. (Comment on this)
9:18 pm	tu gatavojies, gatavojies, ņemies, saņemies, aizbrauc un atbrauc un nesaproti, priekš kam visa tā gatavošanās? man tīri labi apmierina,ka par lietām uzzinu pēdējā brīdī, jo pirms pēdējā brīža tāpat neko darīt lietas labā nevar. ņem - čalis,kas riskē ar savām ilgajām, nopietnajām, tēva nāvi pārcietušajām attiecībām, un tomēr izvēlas Tevi. ņem un vismaz pēdējo reizi esi ar viņu. bet nē, nē, tu labāk uzmet viņam pēdējā vakarā, kad varat būt kopā (as far as you know - ever) un pavadi visu vakaru sitot kanti meitenei, kura, kā Tu esi izdomājusi, ir gej un must have. vai to pārlasot tas ir tik pat neloģiski, cik man to atceroties? kāpēc man ir tik virspusējas attiecības ar VISIEM? bļāviens, es taču arī gribu sirdsdraudzēties un labākdraudzeņoties, es tikai nezinu kā, no kura gala lai sāk.. no kura gala lai sāk stutēt atpakaļ tās draudzības, kam esmu uzmetusi, vai kas izzudušas laika gaitā? un vai tad draudzībai nevajadzētu būt dabīgai? perfekcionisms, nevajadzīgs pedantisms un nepieciešamība visu kontrolēt. posts es vairs negribu būt viena. vēl sliktāk, es gribu būt ar kādu, es gribu kādu savā dzīvē. citādi es nojūgšos (Comment on this)
Wednesday, November 13th, 2013
10:46 pm	viena no manām mīļākajām (jo gudrākā) pasniedzējām šodien teica tā - vidusmēra studentam dienā jāuzraksta vismaz lapa teksta, lai tas būtu spējīgs iemācīties izteikt savas domas. es gan nezinu, vai rakstīt man sanāk un vai vajadzētu, bet zinu vienu - man ir jāiemācās izteikt savas domas. nopietni, pagaidām sev argumentēt pašai savas izdarības sagādā problēmas. protams, varbūt tāpēc, ka es lietas daru bez iemesla, vai, vēl sliktāk, mans iemesls mēdz būt - kāpēc ne?, kas jau pašā saknē ir nepareizi. man īpaši negribas pīpēt, man īpaši negribas dzert, mani neinteresē vīrieši un arī tukšu pļāpāšanu ar mazpazīstamām jaunkundzēm es nevēlos. es gribu mācīties. studēt, studēt, studēt. vēlos būt ciešās saiknēs ar cilvēkiem. un tieši šī pēdējā iemesla dēļ es gribu mainīt līdzšinējo patvaļību savā dzīvē. vai es jau stāstīju,ka vakar par 2 citroniem un 0,5 kg cukuru iztērēju trīs latus? salīdzināšanai, parasti to visu var nopirkt zem lata. bet manu sirdi silda doma,ka tos citronus un to cukuru tiešām audzē un novāc normālās fermās, cilvēki, kas tiek atalgoti un spēj uzturēt savas ģimenes, ka manis nopirktais nav tikai ķimikālijas un pesticīdi. bet, lūk, kur tas atkal ir. lietas lietas lietas. mēs mīlam lietas un lietojam cilvēkus. arī es, kaut gan redzu problēmu, nemāku to labot. kā labot tās kļūdas, ko esam nodarījuši, atvienojoties no citiem, dzīvojot šajā diskonektētajā pasaulē. es turpinu jautāt tos pašus jautājumus, bet nekas nemainās. varbūt tāpēc,ka neko nemainu? ko darīt, kā darīt un kā uz to skatīties? cik viss ir relatīvs. gribu no sevis dabūt ārā visu to,kas ir, bet nenāk. te arī tā problēma, te arī tā vaina, kāpēc notiek tas diconnection, jo, ja cilvēkiem nevar pateikt, ko domā, kā jūties, kā viņiem to saprast? jo domāt jau var, ka visiem galvā notiek viens un tas pats, bet tā nebūt nav. labi, es laikam esmu mikro-depresijā un tāpēc jāiet gulēt. piedod, K, ka esmu tā sačakarējusi Tavas vēstures lapas ar savu bezatbildīgo dzeršanu, vīriešu mīlēšanu un nepastāvību. (Comment on this)
Saturday, November 9th, 2013
12:18 am	man liekas,ka ar īsto gaidošo mīlestību ir tāpat kā ar, piemēram, skolas bastošanu manā gadījumā. jau pirms tam minēju, ka ticu - nesākt ir vieglāk nekā neturpināt. jo tiešām, neesmu vēl bastojusi nevienu lekciju. itkā jau - varētu to darīt kaut rīt, bet, ja jau tik ilgi no tā esmu atturējusies, kāpēc nepagaidīt vēl? tas tomēr ir baigais gandarījums - atturība. vai būšu pati sev izskalojusi smadzenes? droši vien,ka nē. bet es tiešām saprotu,ka tā var domāt. ai, šovakar labāk vairs nevarēšu. lai mums produktīva sestdiena (Comment on this)
Friday, November 8th, 2013
10:40 pm	retorisks jautājums - vai ir k, ja 'īsta mīlestība gaida' čalis uz danceflora atļaujās grābstīties tā, ka partnerei kā negaidītājai pat par strauju liekas? nesākt viennozīmīgi jābūt vieglāk nekā neturpināt. vakardiena kaut kāpēc viscaur ir tādās monogāmiskās noskaņās. ir tik ļoti savādi - dzīvot, lemt un visu laiku apšaubīt savas izvēles, lēmumus. Pasaki viņam, ka tev sekss būs tikai ar tavu vīru. Viņš būs šokā, jo, lai jūs pārgulētu, viņam tevi būtu jāprec, bet tas viņam liks saprast, uz kurieni jūsu draudzība ved. (Comment on this)