Iekrīt rokā paši visnegaidītākajos brīžos!:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tur jau tas joks, ka visnegaidītākajos.
Bet negaidīti brīži nerodās, ja staigā ar atvērtām rokām gaidot šādu brīdi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc jau tie ir negaidīti, ka tos negaida.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka tas ir gaužām vienkārši - negaidīt negaidītus brīžus :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ui,nē tas ir baigi sarežģīti.Tā ir māksla negaidīt negaidītus brīžus, jo tad,kad viens tāds negaidīts ir noticis, tad nākamo jau gribas gaidīt.Un tad jau tas vairs nav negaidīts un neskaitās.Un vēl ir bail negaidītas foršas tikšanās pārvērst gaidītās,plānotās,jo-ja nu burvība zūd...
Sarežģīta vienkāršība...:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iepriekšējā postā ironizēju par vienkāršību.

Es nemāku negaidīt. Ja nu vienīgi kaut ko sliktu, ko nevēlos - to gan negaidu :)
Visu pārējo, kas ir kaut nedaudz pozitīvs - gaidu. Tādēļ vajag par to visu nedomāt, lai rastos man šie negaidītie brīži.
Vienkārša sarežģītība :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man nepatīk tā gaidīšanas sajūta.
"Es gaidīju un tā jau bija kļūda, jo gaidīšana ir jau nebrīvība."/ I.Ziedonis.
Tā drusku atšķiras no patiesas ilgošanās-tā ir drusku labāka.

Tādēļ šobrīd programmā-ir saveidot ap sevi notikumu virpuli,lai aizmirstos, lai negaidītu,lai Būtu.

(Reply to this) (Parent)