| pantiņš no 8.D klases yo |
[Apr. 17th, 2020|03:30 am] |
man bija viens draugs, es no viņa agrāk aizņēmos tinti
līdz laikam, kad viņš man iesmērēja kurkulēnu indi
es viņam gribēju parādīt visu - manu, tikai manu
bet viņš bij' pārāk aizņemts ar DZĪVOŠANU
un nē, viņš uz mani neskatīsies
nē, viņš par mani nebrīnīsies
viņš negrib, lai es zinu, lai
viņš negrib, lai es zinu, lai
man bija viens draugs, bet viņš gāza man pa purnu,
kad vēlēšanās balsi metu nepareizā urnā
es gribēju, lai domā viņš par manu balsi, manu,
bet viņš domāja tikai vien par NOMIRŠANU
un nē, viņš uz mani neskatīsies
nē, viņš par mani nebrīnīsies
viņš negrib, lai es zinu, lai
viņš negrib, lai es zinu, lai
kur tagad varu viņu atrast?
kur soļi viņa miglā trīc?
kā varu viņu tagad saprast?
kad pašam galva daļās plīst...
...tava atmiņa maziņa, bet neesi tu žēlīgs
šodien jau galīgi neesi labvēlīgs
mana balss ir sažņaugta, tu met man ar oli
jau padsmito nedēļu mocības soli
vajag gribasspēku, lai nemeklētu, tāpat jau nevar atrast
tik labi ir laicīgi nolemtu likteni saprast
jo vienīgais, kas uz abiem mums ir apsolīts
ir mūžīgas ciešanas un pankreatīts |
|
|