| nogalinātā bibliotekāre |
[Oct. 4th, 2010|09:08 pm] |
| [ | mood |
| |  cold | ] |
| [ | music |
| | Djali Zwan - Number of the beast | ] |
pagājušās nakts sapnis.
es biju kaut kādā universitātē, kuras lokācijas vieta variēja starp Latviju un Angliju. gribēju viņā iestāties. kaut kādā veidā biju nonācis universitātē dienā, kad tajā nebija pilnīgi neviens. tukšas un aukstas telpas. gāju uz bibliotēku. bibliotēkā man izcēlās ļoti nopietns strīds ar bibliotekāri. kaut kas par manām spējām un novirzēm. kaut kādā brīdī viņa man pieskārās. man tas ļoti nepatika, un es viņai situ pa galvu ar rokās esošo grāmatu. trāpijās, ka iesitu ar apvākojuma asu stūri. bibliotekāre sāka asiņot. viņa bija mirusi.
līķi aizvilku līdz lielajai aulai, iezīmējot sarkanu sliedi, kuru pēc tam aizslaucīju, un ieliku melnā miskastes maisā. melno miskastes maisu ar visu tā saturu aiznesu līdz tuvumā esošajai upītei un iemetu tajā. tas aizpeldēja pa straumi.
pēc diviem gadiem (tas bija ļoti konkrēti izjūtams šajā sapnī) sāku mācīties šajā universitātē. man tur ļoti patika, es it kā pirmo reizi dzīve jutos, ka esmu savā vietā. kādu vakaru universitātes aulā bija sarīkojums. sēdēju brūnā krēslā. bija liels ekrāns, kurā rādīja studentu filmas. beigās parādījās paziņojums, ka universitātes valde ir uzzinājusi, ka ir nogalināta bijusī bibliotekāre un aizdomās tiek turēts kāds no stuentiem. tikšot uzsākta krimināllieta. ja kādam esot par to kaut kas zināms, tad lai nekavējoties dod zināt.
biju ļoti, ļoti nobijies (nekad nebiju juties tik nelāgi sapnī). gāju atpakaļ uz kaut kādām nenoteiktām mājām, biju it kā Rīgā un sastapu vairākus pazīstamus cilvēkus. it kā gribējās viņiem izstāstīt, kas ar mani notiek, bet bija bail. tāpēc arī nevienam neko nestāstīju.
nākamajā dienā universitātē atkal bija kaut kāds pasākums. tur es uzstājos ar prezentāciju. biju ļoti satraukts. pēc tās ātri devos ārā. pie universitātes lielajā pagalmā biju piebraukuši milzīgi policijas furgoni. kādi 8 policisti. viens no viņiem iesaucās 'eu, rekur tas tur no videomateriāliem!' un metās man pakaļ. es nemaz nemēģināju skriet, izlikos, ka nezinu, kas notiek. es apzinājos, ka izskatījos tieši tāds, kā pirms diviem gaidiem. turklāt - universitātē taču bija arī kaut kādas novērošanas kameras.
man prasīja - vai tu esi slepkava. es mēģināju teikt, ka tas taču bija netīšām, bet bija izkaltusi mute un sanāca vien atbildēt - 'jā'. tas es prasīju 'kas ar mani būs?'. man atbildēja 'nekas traks. tev būs tikai sabojāta reputācija'. es ļoti uztraucos par to, ka policisti arī iegāja universitātē. sapratu, ka līdz ar to mana dzīve tur ir nolemta. prātā pārcilāju atlikušās alternatīvas. attapos aukstā policijas furgonā, kas mani aizveda uz cietumu.
cietumā bija mitrs un auga sūnas. es aizgāju gulēt un sapnī redzēju bibliotekāres kliedzienus un šleseru sakam, ka es esmu slikts. tad es pamodos. pa īstam. |
|
|