| iekļaujoties twitter zīmēs |
[Oct. 3rd, 2013|01:29 am] |
| [ | mood |
| |  anxious | ] |
| [ | music |
| | Bongripper - Hate Ashbury Pt. 8 | ] |
skumja, bezjēdzīga eksistence. pa laikam mierinu sevi ar domu, ka pēc nāves nav nekā, bet pa laikam liekas, ka varbūt pēc tam ir vēl kaut kāds ārprāts. iedomājos - esi atbrīvojies no visām sapistajām emocijām, no apjukušā, iztraucētā ķermeņa (līdz ar to arī nervu sistēmas), no visa materiālās pasaules bulšita, bet vēl tev (tavai dvēselei lol?) ir jāsēž kaut kādā būrī, kamēr kaut kādi gari vai kādas tur vēl citas ezotēriskas stulbības ar tevi spēlējas. viss šis cilvēces pasākums ir tik nožēlojams, es esmu tik nožēlojams, es ienīstu sevi, es ienīstu savus vecākus, es ienīstu pasauli, es ienīstu klaviatūru, kuru bezjēdzīgi klikšķinu, es ienīstu naidu, es ienīstu pat lauvas namu, man liekas. kāds teiktu, lai nerakstu, bet eju parukāt vai klausos mocartu. bet nu nav jau tā, ka es neko nedaru. diemžēl darbs šobrīd ir dalāms pāris kategorijās: 1) melnais darbs - kas ir vai nu pilnīgi bezjēdzīgs, vai arī kalpo cilvēku fiziskai uzturēšanai (bet tā ne pie kā laba nenoved), vai arī cilvēku bezgalīgo materiālo iegribu apmierināšanai 2) intelektuālais darbs - kas kalpo tam, lai cilvēki, kas ir intelektuāli advancētāki un dzīvē bijuši kaut cik veiksmīgi (nav galvas audzēju, utt) varētu saņemt naudu, it kā radot garīgas vērtības, kas gan nu jau ir vienīgi sen zināmu lietu atkārtošana, reinterpretēšana un cenšanās izlikties, ka tas viss jau sen nebūtu zināms 3) mākslinieciskais darbs - priviliģēto izklaide, pilnīgs konstrukts, kas vajadzīgs tikai atsevišķiem sab. slāņiem. labi, to es vispār nesaprotu, ja godīgi. stp citu nesaprotu, kāpēc manu niku te lasa - lai cilvēki sajustu, ka ir kāds, kam ir vēl stulbāka dzīve? hahahahah |
|
|