| laba daba 2014 |
[Aug. 5th, 2014|02:45 am] |
| [ | music |
| | pārsteidzošā kārtā neklausos neko | ] |
laba daba bija jauka, vienīgais nepatīkamais moments bija tad, kad nācās runāties ar īstiem skinhediem, kas negribēja iet prom. īstie, vienam bija tetovējums ar svastiku, kur arī rakstīts "skinhead", kā izrauts tēls no American History X. nācās viņiem spiest rokas, viņiem visiem bija kaut kādas jocīgas iesaukas, nu, tipa, bullis vai knoriņš, vai kas tāds. uzzināju šo to par viņu biogrāfijām, skinhedu vadonis audzē kukurūzu, vienreiz piekāvis nēģeri gandrīz līdz nāvei, itāļi un čigāni arī ļoti nepatīk. beigās tomēr aizgāja, šis festivāls aizvadīts bez kautiņiem.
festivāla laikā prieku sagādāja Zazis, kas masēja man muguru staigājot pa mani ar kājām, kā arī pa visu telšu pilsētiņu auroja "dzeram dzeram neguļam", pieļauju, ka daudzi viņu uztvēra nopietni. viņš arī ļoti aktīvi izmantoja manus noiza instrumentus, lai liktu piedzīvot noiza uzbrukumu ap sešiem no rīta. gulēt nebija iespējams, jo, drīz pēc aiziešanas gulēt, telts sāka tā cepties, ka bija jālien laukā. ļoti patika Lee Scratch Perry uzstāšanās, pilnīgs rastafara frīks ar spoguļiem pie kepona. Feikiem nebija laba skaņa, ģitāras slikti varēja dzirdēt, bet bija interesanti. Theodor Bastard kā vienmēr iepriecinoši un dancojami. indie neklausījos.
atpakaļceļā bijām pie zilu mālu ezera, redzējām Lustūzi un slūžas, peldējāmes Gaujā un visādos ezeros, netikām uz Padomju bunkuru, dzērām alu saturošus dzērienus. jauki uzpīpējām pie diženiem kokiem, bijām Pirmā Pasaules kara kapos, kur uz jauniem krustiem rakstīti vāciešu vārdi, bet ik pa laikam arī "9 nepazīstami krievi", kas tad laikam tur čupā viens virs otra arī gulēja. |
|
|