| sapņi |
[Jul. 22nd, 2012|02:06 pm] |
| [ | music |
| | Lifes Decay - Elystea | ] |
ahahahha, man bija totāli jewish sapnis, kuru nosapņoju pēc tam, kad iepriekšējā vakarā biju izlasījis zinātnisku brošūriņu par miegu un sapņiem, kuru biju pagrābis no ģimenes grāmatplauktu arhīviem. šis PSRS laikā radītais darbiņš gan likās tiešām par šo to apgaismojošs, jo kaut kā iepriekš par miegu nezināju gandrīz neko. piemēram, ka tas, ko mēs redzam sapņos pārsvarā veidojas no dažādām sajūtām, ko uztver receptori muskuļos, bet ne no tā, kas mums realitātē varētu šķist nozīmīgs vai arī vizuāli iespaidīgs, sapņos parasti neredzam pēdējās redzētās filmas atkārtojumu. toties ikdienā apkārtesošās informācijas milzonīgais daudzums šos uztveres kanālus bloķē (tas arī ir tas, ko ejot wushu mēģina attīstīt - muskuļu un recpetoru spējas sajust un apzināt savu apkārtni, kā arī iedziļināties pašiem sevī, tā nav nekāda 'ezotērika'). tādēļ sapņos varam nosapņot būtiskas lietas, kuras piepildās - mēs tās esam uztvēruši realitātē, tikai neesam aizlaiduši līdz savai apziņai, toties naktī, kad mums ir laiks visu sagremot, tas arī tiek sagremots un apstrādāts. viens piemērs no grāmatas : skolas direktors stāsta
"Skola, kuru vadīju Lielā Tēvijas kara laikā atradās lielā divstāvu ēkā ar krāsns apkuri. Blakus mācību darba un saimnieciskās apgādes grūtībām daudz rūpju sagādāja šīs krāsns apkure : dūmeņu tīrīšana, bojātās krāsnis un to durtiņas, malkas sagāde. Reiz aizgāju no skolas tikai divpadsmitos naktī, biju ļoti noguris. Mājās ātri paēdu vakariņas un likos gulēt. Pēkšņi ap pulksten diviem naktī man it kā ar elkoni kāds iegrūda sānos, saukdams "Skola deg!". Neklausīdamies uz sievas protestiem, es tomēr saģērbos un steidzos uz skolu. Ar pūlēm uzmodināju apkalpotāju, iekļuvu skolā, steidzos uz otro stāvu un nokļuvu tieši laikā pie krāsns uz kāpņu laukumiņa - krāsns durtiņas atvērušās, kvēlojošas ogles izbirušas uz grīdas, grīdas dēļi gruzd, vietām jau parādās sīka liesmiņa. Ja es nebūtu atsteidzies, būtu izcēlies ugunsgrēks. Kā to izskaidrot, nezinu, kaut arī neesmu māņticīgs un sapņiem neticu."
-> tas ir saistīts ar vāju kairinājumu pēdām, kas izraisīja spilgtus sapņus. Aizejot no skolas, direktors gāja garām tai pašai krāsnij un redzēja bojātās, slikti nostiprinātās krāsns durtiņas. Noguruma dēļ šis novērojums nesasniedza viņa apziņu, tika aizkavēts, taču kairinājuma pēdas palika. Miegā vājais kairinājums izraisīja stipru reakciju, un tā radās "zīmīgais" sapnis, kas šoreiz patiešām piepildījās.
toties es šonakt gāju ar kaut kādiem draugiem pa Brīvības ielu uz mājām, kur mani uzrunāja ivritā (lol) kaut kāds ebrejs ar savu sievu. viņi bija atceļojuši no Amerikas un viņiem nebija kur palikt. pēc tam mēs sākām runāt angliski. es pat laikam pats ierosināju, ka viņi var palikt pie manis. sieva bija ļoti skaista. pēc tam es attapos kaut kādā šizo dārza ballītē, bija jau tumšs un tur bija arī tas ebrejs, mēs runājām par Izraēlu un es viņam teicu, ka vajadzēja taisīt Izraēlu Brazīlijā, būtu labāk. viņš gan, protams, nepiekrita. bet pēc tam mēs gājām pie manis uz mājām, bet viņam vairs nebija sievas. nu labi, detaļas jau vairs neatceros, bla. |
|
|