| nezinu |
May. 22nd, 2011|01:28 pm |
Mēs dzimuši mirušie šajā pasaules pelnu traukā
Mūsu acis ir blāvas un vājas
Muskuļi veci un nolietoti
Drīz būsim līķi arī fiziski
Izmesti šajā visplanētas atkritumu tvertnē
Dzīvojam restotu logu ieskauti
Ar žalūzijām, bet bez ilūzijām
Mūsu trepēs vairs neiespīd gaisma
Mūžam blandījušies apkārt
Lietojuši un dzēruši visu, kas pagadās pie rokas
Brīnums, ka mūsu aknas un plaušas vēl strādā
Tomēr uz baznīcu neejam
Kad klāt ir svētākā no dienām
Vien sēžam ar žiletēm pie vēnām
Elpojam, smagi un lēni mēs pūšam
Pat nauda un narkotikas mūs neglābs
Mēs, kas dzīvojam, jo nevaram nomirt
Esam pēdējie sātana bērni
Melno avju gani un stabulnieki
Baznīcas zvani jau zvana mūsu bēres
Cik garš gan ir galds, pie kura mēs sēžam
Mēs, zemsaules mirušās pasaules bērni
Cik ilgi jau gaidām to brīnišķo dienu
Kad šis apaļais morgs reiz ietrieksies saulē |
|