|
Oct. 27th, 2021|06:25 pm |
Tepat cibā arī bija pierakstīts teksts:
"Devītā dziesma bija par jūru un salu.
Devītā dziesma bija par pasaules malu.
Tur vairs neviena, ko uzrunāt, itin neviena.
Laba vieta, kur domāt par nāvi un galu.
Aizlido kukainis, sauss kā giganta slāpes.
Aizlido debess, liela kā dzemdes sāpes.
Aizlido sala kopā ar šķembām un smiltīm.
Aizlido maize kopā ar graudiem un miltiem.
Itin neviena, ko uzrunāt, itin neviena.
Laba vieta, kur beidzot atgulties vienam.
Aizlido jūra, aizlido sapņu cisas,
aizlido vārdi, aizlido viļņa driskas."
Vienīgi tajā dzīvajā dziesmu dziedāja, šķiet, Edīte Baušķeniece, un tas izpildījums man patika daudz labāk nekā NSRD versijā, bija bez elektronikas un plūstošāks, melanholiskāks.
|
|