krēpjlācis - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Kalendārs mani sauc - piezīmes Feb. 10th, 2021|10:12 pm

nistagms
"Viss, kas varbūt arī bija domāts labi, zaudēja jēgu - tā kā piepūšamais lēkājamais, kad zaudē gaisu. Saļimst kā vecas, skumjas puķes. Tur kādreiz bija prieks un lēkāšana, bet tagad tas ir priekšmets, kas vairs nav izmantojams un tam nav nekādas citas nozīmes. Tā bija ar mani pēc divām nedēļām klīnikā. Es biju liels gaļas pusaudzis bez nozīmes un pielietojuma. Man varēja tikai iedurt sistēmu, barot kāpostus (katru dienu dažādos veidos) un ļoti daudzas tabletes, kuru nozīmi man neviens neteica. Tur nekam nav jēgas vai nozīmes."

"Cik dīvaini, ka salauzta sirds var turpināt mīlēt. Turklāt mierīgi. Apēdu puskilogramu reņģīšu."

"Janīna man vakar visu izstāstīja. Es nezinu, ko lai saka. Īsumā sanāk tā, ka visi kabači, ko viņa audzē, ir viņas pirmā mīlestība. Toreiz bija karš un bada laiki, un viņas mīļotā persona Juris K., kura uzvārdu pagaidām neatklāšu, pavasarī bija slepeni iesējis dārzeņus visos pilsētas krāšņumapstādījumos, lai tur rudenī cilvēki varētu nākt un ēst. Citādi tur gājuši tikai virsnieki skatīties uz puķēm. Kāds to ņēma ļaunā un meklēja vainīgo. Un viņi atrada Janīnas Juri pēc sēklām mājās. Viņu paņēma cietumā un tur sita. Ļoti stipri sita, pa galvu sita. Un tad, kad Juris vairs jau gandrīz nedzīvoja, viņu ielika slimnīcā. Viņš vairs neko neatcerējās. Izņemot Janīnu. Un vēl viņam bija pazudis laiks. Viņam viss likās mūžība. Laika izjūta pazudusi. Piemēram, Jaņīna bija aizgājusi pasaukt māsiņu un atgriezusies pēc 2 minūtēm, bet Juris pa to laiku sācis ļoti skaļi raudāt un saukt viņas vārdu. Un tad viņš bija laimīgs un prasīja - kur tu tik ilgi biji? Es tevi gadiem gaidīju. Janīna bija apņēmības pilna palikt slimnīcā un ne mirkli neatkāpties no Jura, bet pēc tam, kad vairāki ārsti nevarēja viņu dabūt prom, atnāca karavīri un aizveda viņu prom. Nākamajā rītā, kad viņa atkal atnāca, Juris naktī bija nomiris. Janīna viņa krekla krūšu kabatā atrada kabača sēklu. Tas bija pēdējais, kas palicis no viņas mūža mīlestības. Sēkla."

(Andris Kalnozols - "Kalendārs mani sauc") <3
link Read Comments

Reply:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.