| seja |
Sep. 10th, 2020|09:41 am |
|
ja es guļu bez jebkādiem miegam palīdzošiem līdzekļiem, kā man tas izdevās pagājušajā naktī, tad atceros sapņus. vienā no tiem es spēlēju kaut kādā staļiniskās arhitektūras ēkā, spēlēju grupā ģitāru un koncerta laikā manā virzienā krita kaut kāda PSRS lampa, kas bija uzpildīta ar termoforu (sapnis, nezinu, ko es rakstu), un tā apdedzināja manu seju. bija tapusi tieši viena fotogrāfija no notikuma vietas, tā bija pielīmēta koncerta telpā. es ierados tajā mājā, mana seja bija bāla, pretī man nāca Skolotājs. Skolotājs teica, ka tā ir tikai sīka TRAUMA. 'tomēr seja ir apdegusi stipri', es teicu. tad Skolotājs man iedeva spoguli, man bija gari, viļņaini, sarkani mati, ļoti bāla seja un uz tās bija ugunīga rēta, kas vēl diezgan stipri liesmoja. atnāca panks ar milzīgiem drediem, kas bija izgrūdis lampu no vietas. viņš mani aizveda prom no staļiniskās ēkas uz kaut kādiem amerikāņu kalniņiem. tur es braucu lejā pa tiem virpuļiem ar seju pa priekšu. mana seja bija pārvērtusies par to rētu. kad brauciens bija beidzies, es izkāpu no kabīnes un biju Gaujas senlejā. ar seju man it kā viss bija kārtībā, tikai bija tāda sajūta, ka tā vairs nav mana seja. |
|