| Kafijas pauze Olybet kopā ar Khosmos |
May. 11th, 2016|09:18 pm |
šodien pēc kora mēģinājuma, kurā diezgan labi nodziedāju par spīti sāpošajam kakliņam un izcili mazajam vīru balsu skaitam (turklāt tiku paaugstināts tenoros!) gāju pa saules mazliet apstarotu Brīvības ielu (to pašu, kuras sākumā agrāk stāvēja Ļeņins) un man pretī nāca divas jaukas meitenes, kas man iedeva tiešām vērtīgu kuponu - kafija man un draugam par brīvu sporta bārā Olybet. uzzvanīju netālu dzīvojošajam jūzerim khosmos, un bija skaidrs, ka šī būs varena kafijas pauze, khosmosam gan pirms tam vēl bija jāieiet dušiņā un jāsapucējas, jo iet uz Olybet nav tas pats, kas iziet iedzert uz Čomski, tāpēc iegāju pie viņa iedzert earl gray čilli tēju (iesaku!).
nu neko, tip tap, te jau esam Olybetā. no sākuma man bija licies, ka īstā vieta ir citur, bet tā izrādījās sporta spēlmaņu vieta Optibet, savukārt turpat aiz stūra pretī Fēniksam gozējās arī Olympic Casino / Olybet. ieejot iekšā spēļu automāti ir uzreiz pa kreisi, pa labi ir liela telpa ar automātiem cilvēkiem, kas sirgst ar smēķēšanas netikumu, savukārt galā ir bārs, no kura pa labi arī ir automāti. publika diezgan dažāda - gan 50gadīga mājsaimnieces tipa spēlmane, gan centrāltirgus estētiku iemiesojošas personas, gan džeks ar saviebtu seju, gariem matiem, Optibet kreklu (iespējams, olibetiešiem ir arī kāda saikne ar optibetiešiem) un konstanti 2/3 izdzertu alus kausu rokās. uz mums īpaši noskatījās spēlējošs pārītis - džeks latvietis parastais un meitene ar blondiem matiem un rozā svārciņiem. blakus bāram gan sēdēja vīri ar saviem laptopiem, bija sakoptāki nekā citi un nopietni darīja kādus svarīgus datordarbus. iedevu kuponu bārmenim, kas bija ļoti atsaucīgs un ātri prasīja "kafiju baltu? parastu?", un, kad nebiju paspējis savlaicīgi atbildēt 'jā', bārmenis nosmēja "baltu un parastu?". es, protams, atbildēju apstprinoši, un mēs abi iesmējām. zālē bija arī divi ekrāni, pa vienu gāja kāda sporta spēle, bet otrā laikam bija slavenais raidījums bez tabu, kam jāzvana, ja tevi grib nogalināt sikbojs vai nefolks (joks, joks). khosmos komentēja kā nevajadzīgu kundzītes ziņošanu televīzijas dienestiem par to, ka viņai, šķiet, no griestiem tecēja ūdens.
pēc tam mēs smēķēšanas zālē ieņēmām pašas labākās vietas - miniatūru galdiņu, kuram blakus bija tieši divi augstie krēsli. kafija bija maiga un ļoti garšīga, tai pievienoju arī Olybet cukuru. lūk, šādas kvalitatīvas dāvanas es saprotu un novērtēju! turklāt, viņi arī neprasa no tevis neko atpakaļ, nav vajadzīgs nekāds barters, un tev pat ir iespēja pievienoties spēlmaņu pulkam ar potenciālu izcelt lielo DŽEKPOTU, kura lielums, starp citu, tika izrādīts uz speciāla ekrāniņa un mūsu vizītes laikā auga pa sekundēm vien, pa sekundēm vien, jo mūsu dzīves un ienākumi ir virzīti tikai un vienīgi uz PROGRESU. kamēr dzērām kafiju, varējām ieklausīties savdabīgajā spēļu zāles ambientā - ar jokainas skaņas audiotehniku atskaņotas popmūzikas sajaukums ar spēļu automātu dažādo spēļu saundtrekiem. agrāk es domāju, ka cilvēki šajās dažādajās spēlēs arī kaut ko domā, bet, cik saprotu, gan princešu, gan bandītu, gan romiešu dievu spēļu princips ir vienāds - piespied pogu un gaidi, vai kaut ko laimēsi. mūsu klātbūtnes laikā kāds arī izcēla 100 eiro, kas tika parādīts uz vairākiem ekrāniņiem zālē, kurā smēķēja, šķiet, pilnīgi visi spēlmaņi. mūs vēroja vairākas novērošanas kameras, kā arī zālē ik pēc pāris minūtēm ieradās darbiniece, kas visu laiku mainīja un tīrīja pelnutraukus. tik intensīva pelnutrauku tīrīšana un mainīšana, šķiet, varētu ieviest režīmu arī istabā, kas vienkārši pilna ar līķiem. interesantākais gan bija tas, ka, pretēji pieredzei ar Fēniksu, kurā dokumentus prasīja pat Viestartam Gailītim, mums šeit ne reizi neprasīja dokumentus.
tualetes apmeklējums nebija patīkams, jo tajā bija savāda smaka, iepriekšējais apmeklētājs nebija aizslēdzis durvis un pavadīja tajā neparasti ilgu laiku. bet ar kopējo tualešu stāvokli Rīgā jau kopumā nav pārāk labi, tāpēc tualeti var vērtēt kā vidēju. gaidot varēju klausīties bārmeņa sarunu ar plecīgu evor apsargu, kas latviski runāja par sportu, kā arī pie bāra sēdošo džentelmeni, kas runāja te latviski, te krieviski, it kā nevarot īsti izvēlēties.
kopumā - personāls draudzīgs, publika daudzkrāsaina, kafija tiešām laba. ko vēl vairāk var vēlēties? tikai atrast kādu pusstundu laika, lai nokļūtu kādā no daudzajām paralēlajām realitātēm pašā Rīgas pulsējošajā sirdī!
 |
|