|
Mar. 7th, 2016|01:49 am |
es kaut ko it kā gribu rakstīt, bet tomēr palicis slinkums rakstīts un domāt, jo man īsti neinteresē neko pateikt. ā, haha, nu nav jau arī nekā, ko pateikt. vēl inčīgi man liekas tas, ka skoliņās joprojām māca kaut kādu progresa ideju. hei, cik mēs forši te papisāmies, tikai pasaule pārapdzīvota (sorry), mēs ēdam sūdu (sorry), dzeram sūdu (sorry), dzīvojam sūdu (ooops! sorry!), un mūsu dwēselītes ir īstas sūdmašīnas (sorz zach). man šķiet, ka visiem jau ir it kā skaidrs, ka notiek tikai deģenerācija. es to atceros kopš kāda 3 gadu vecuma - vienmēr esmu jutis to, ka viss paliek tikai sliktāk. un es īsti neticu tiem, kas to nejūt, jo viņiem, acīmredzot, ģenētisku eksperimentu rezultātā vienkārši ir atslēgta kaut kāda vispārējā saprašana. jo tas tak būtu tikai normāli to just - ja jau esi šīs pašiznīcinošās sugas pārstāvis, tad tu jūti iznīcības attīstību. ā, nu ja jebkādu attīstību sauc par progresu, tad jā, tas ir progress :))) līdz ar to es arī sāku zaudēt jebkādu interese piedalīties jebkādās šīs sugas aktivitātēs, jo visam beigas ir vienas. cik žēl, ka lucītis ir tikai iedomu tēls :( |
|