| sapnis |
Aug. 6th, 2014|07:06 am |
pagājušās nakts sapnī biju pēcapokalipses Rīgā, kuru bija savā varā sagrābuši neonacisti. viens nacists man skaidroja to, kāpēc pēc apokalipses uzvarējis nacisms - jo šie cilvēki visvairāk ticot saviem ideāliem. man bija jāapkalpo kaut kādi ideoloģiskie kino seansi pamestā rūpnīcā, kurā tantes baltās drānās mums deva arī divas ēdienreizes dienā. tur es skaistai nacistu meitenei žēlojos, ka gribu paņemt savu palagu un aiziet pastaigā uz pilsētas otru malu. viņa teica, ka tas diemžēl nebūs atļauts, jo visiem nenacistiem bija jāsēž kaut kādā vienā vietā, kur mūs ganīja un mēs gaidījām savu doomu. ar filmu seansu kaut kas galīgi negāja - visu laiku kaut kas raustījās, filmas bija tizlas un ideoloģiski neizprotamas, laikam biju bijis slinks un nebiju pirms tam tās pārbaudījis.
parasti gan es sapņus ne pārāk atceros, iespējams, šis saistīts ar to, ka, kā jau gadās - nevarēju aizmigt, bet jāceļas šorīt bija salīdzinoši agri, gulēju kādas ~2h. neonacistu tēma varbūt saistīta ar to, ka Labā Dabā pēdējās dienas rītā biju spiests uzturēties neonacī skinhedu kompānijā. |
|